Getingenes Universitāte

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Getingenes Universitāte
Georg-August-Universität Göttingen

Uni Göttingen Siegel.svg

Moto In publica commoda (latīņu)
Zum Wohle aller (vācu)
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Dibināta 1734
Atrašanās vieta Getingene, Lejassaksija Karogs: Vācija Vācija
Tips sabiedriski finansēta (kopš 2003)
Rektors Ulrike Beiziegele
Pasniedzēji 4238
Studenti 26 381
Asociācijas German Excellence Universities
Coimbra Group
EUA
U4 Network
Mājaslapa https://www.uni-goettingen.de/de/1.html

Georga Augusta Getingenes Universitāte (vācu: Georg-August-Universität Göttingen) ir sabiedriski finansēta universitāte Getingenē, Vācijā. Universitāti 1734. gadā dibinājis tālaika Hanoveres kūrfirsts un Lielbritānijas karalis Džordžs II. Tā ir vecākā universitāte Lejassaksijā, kā arī lielākā universitāte studentu skaita ziņā (ap 26 000 studentu).

Getingenes Universitātē mācījušies vai strādājuši daudzi slaveni zinātnieki, ar to saistīti ap 40 Nobela prēmijas laureāti, tai skaitā Makss Planks, Verners Heizenbergs, Makss Borns, Oto Hāns, Enriko Fermi, Makss fon Laue, Volfgangs Pauli, Marija Geperta-Maiera. Universitātes dēļ Getingene tiek dēvēta par zinātnes pilsētu.[1]

Kopš 1951. gada Getingenes Universitātē darbojas Baltijas Vēstures komisija (Die Baltische Historische Kommission, BHK), kurā ir apmērām 60 īstenie un 40 korespondētājlocekļi pamatā no Baltijas valstīm.

Ar Latviju saistītie profesori un studenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Johans Kristofs Bērenss, Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms, Teodors Celms (profesors), Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms, Nikolajs Hartmanis (profesors), Nikolauss fon Himzels, Oto fon Hūns, Augusts Lēbers, Nikolajs Loskis, Kristians Panders, Johans Frīdrihs fon Reke, Kārlis Frīdrihs Vatsons, Johans Nikolajs Tīlings, Kārlis Kristiāns Ulmanis, Valdemārs Zemītis un citi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Göttingen». www.goettingen-tourismus.de.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]