Pāriet uz saturu

Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Āfrikas cilvēkpērtiķi)
Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks
Homininae (Gray, 1825)
Rietumu gorilla (Gorilla gorilla)
Rietumu gorilla (Gorilla gorilla)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPrimāti (Primates)
VirsdzimtaAugstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks (Hominoidea)
DzimtaCilvēkpērtiķi un cilvēks (Hominidae)
ApakšdzimtaĀfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks (Homininae)
Iedalījums

Mūsdienās dzīvojošās ciltis:

Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks Vikikrātuvē

Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks[1] jeb hominīnu apakšdzimta (Homininae) ir viena no divām cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) apakšdzimtām, otra ir Āzijas cilvēkpērtiķu apakšdzimta (Ponginae). Āfrikas cilvēkpērtiķu apakšdzimtu iedala 3 mūsdienās dzīvojošās ciltīs (gorillu cilts, hominīnu cilts un šimpanžu cilts[1]), vienā izmirušā ciltī un vairākās izmirušās ģintīs, kuru sugas visbiežāk ir apakšdzimtas cilšu kopējās priekšteces vai to vieta sistemātikā nav skaidra.[1]

Klasifikācijas vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šimpanzes ir tuvāk radniecīgas cilvēkiem, nekā gorillām, attēlā bonobo šimpanze (Pan paniscus)

Līdz 1980. gadam dzimtā Hominidae bija tikai hominīni, bet visas lielo pērtiķu sugas tika klasificētas dzimtā - Pongidae.[2] Vēlākie atklājumi ieviesa izmaiņas, un cilvēku dzimta (Hominidae) kļuva par cilvēkpērtiķu dzimtu, apvienojot vienā dzimtā gan cilvēkus, gan lielos pērtiķus, izdalot tos atbilstošās apakšdzimtās (cilvēkus — hominīnu apakšdzimtā (Homininae), bet pērtiķus - pērtiķu apakšdzimtā (Ponginae)).[3] Vēlākos pētījumos atklājās, ka gorillas un šimpanzes ir tuvāk radniecīgas cilvēkiem, nekā orangutaniem, kas lika mainīt sistemātiku vēlreiz — gorillas un šimpanzes mūsdienās tiek klasificētas hominīnu apakšdzimtā jeb Āfrikas cilvēkpērtiķu apakšdzimtā, bet orangutāni Āzijas cilvēkpērtiķu apakšdzimtā.[4]

Evolūcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Spēja pārvietoties uz divām kājām bija svarīgs cilvēka attīstības faktors, attēlā Austrālijas aborigēni

Balstoties uz DNS pētījumiem, zinātnieki uzskata, ka Āfrikas cilvēkpērtiķu apakšdzimta sāka dalīties ciltīs ne ātrāk kā pirms 8 miljoniem gadiem. Mūsdienās šimpanzes un gorillas mājo tropu mežos ar skābu augsni, kurā ļoti reti saglabājas fosilijas. Lai arī nav atklāta neviena gorillu fosilija, Austrumāfrikā Kenijā ir atklāti 4 šimpanžu zobi, kas ir 500 000 gadus veci. Lielā Rifta ielejā, kur atrada šos zobus, ir atrastas daudzas hominīnu fosilijas.[5]

Ģenētiski šimpanzes ir tuvāk radniecīgas cilvēkiem, nekā gorillām. Gorillu genoms sakrīt ar cilvēka genomu par 95%, bet šimpanžu genoms sakrīt par 98%.[6][7] Pirmā no kopējā priekšteča nodalījās gorillu cilts, pēc tam šimpanzes.[1] Uzskata, ka cilvēks no šimpanzēm pilnībā bija atdalījies pirms 2,5 miljoniem gadu.[8]

Bipedālisma evolūcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bipedālisms jeb spēja pārvietoties uz divām kājām bija svarīgs cilvēka attīstības faktors.[9] Pirms 4,4 miljoniem gadiem dzīvojošā ardipiteka (Ardipithecus ramidus) un pirms 6 miljoniem gadiem dzīvojošā ororīna (Orrorin tugenensis) pētījumi liecina, ka šīm sugām piemita daļējs bipedālisms. Visdrīzāk šīm agrīnajām sugām bija jaukts bipedālisms ar dzīves veidu kokos. Bet australopitēki (Australopithecus) un parantropi (Paranthropus), iespējams, jau bija pilnībā bipedālas sugas.[10]

Smadzeņu apjoma evolūcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attīstības gaitā no kopējā Āfrikas cilvēkpērtiķu priekšteča līdz saprātīgajam cilvēkam (Homo sapiens) ir pakāpeniski pieaudzis smadzeņu apjoms. Piemēram, prasmīgajam cilvēkam (Homo habilis) smadzeņu apjoms bija 600 cm³, bet neandertālietim (Homo neanderthalensis) — 1500 cm³, tomēr mūsdienu cilvēkam (Homo sapiens) smadzeņu apjoms ir nedaudz mazāks kā neandertālietim — 1250 cm³. Toties floresas cilvēka (Homo floresiensis) smadzenes ir apmēram šimpanzes smadzeņu lielumā un sastāda tikai trešo daļu no stāvus ejošā cilvēka (Homo erectus) vidējā smadzeņu apjoma — 380 cm³. Bet, neskatoties uz mazo smadzeņu apjomu, floresas cilvēks lietoja uguni un izgatavoja akmens darba rīkus.[11] Salīdzinot dažādo cilvēka sugu un cilvēkpērtiķu smadzeņu apjomus, var secināt, ka inteliģences pakāpē smadzeņu struktūrai ir lielāka nozīme nekā apjomam.[12]

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Primates: Homininae
  2. ↑ M. Goodman (1964). "Man’s place in the phylogeny of the primates as reflected in serum proteins". In S. L. Washburn. Classification and human evolution. Aldine, Chicago. pp. 204–234.
  3. ↑ M. Goodman (1974). "Biochemical Evidence on Hominid Phylogeny". Annual Review of Anthropology 3: 203–228. doi:10.1146/annurev.an.03.100174.001223
  4. ↑ M. Goodman, D. A. Tagle, D. H. Fitch, W. Bailey, J. Czelusniak, B. F. Koop, P. Benson, J. L. Slightom (1990). "Primate evolution at the DNA level and a classification of hominoids". Journal of Molecular Evolution 30 (3): 260–266. doi:10.1007/BF02099995. PMID 2109087
  5. ↑ McBrearty S, Jablonski N (2005). First fossil chimpanzee. doi:10.1038/nature04008. PMID 16136135
  6. ↑ «Greater Than 98% Chimp/Human DNA Similarity?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 16. aprīlī.
  7. ↑ «African Forest: Bonobo». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 2. maijā. Skatīts: 2006. gada 2. maijā.
  8. ↑ Won, Yong-Jin; Hey, Jody (13 October 2004). "Divergence population genetics of chimpanzees". Molecular Biology & Evolution 22 (2): 297–307. doi:10.1093/molbev/msi017. PMID 15483319
  9. ↑ «Stāvus staigājošais cilvēks...staigā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 16. aprīlī.
  10. ↑ Kivell TL, Schmitt D 2009 Independent evolution of knuckle-walking in African apes shows that humans did not evolve from a knuckle-walking ancestor. Proc Natl Acad Sci U S A. 2009 Aug 25;106(34):14241-6. PMID 19667206
  11. ↑ Brown P, Sutikna T, Morwood MJ, et al. (2004). "A new small-bodied hominin from the Late Pleistocene of Flores, Indonesia". Nature 431 (7012): 1055–61. doi:10.1038/nature02999. PMID 15514638
  12. ↑ Davidson, Iain. "As large as you need and as small as you can'--implications of the brain size of Homo floresiensis". Une-au.academia.edu. Retrieved 2011-10-30

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Āfrikas_cilvēkpērtiķi_un_cilvēks&oldid=3868304"