Čauna
- Šis raksts ir par upi. Par pētniecisko staciju skatīt rakstu Čauna (pētniecības stacija).
| Čauna | |
|---|---|
  izteka ieteka  ieteka | |
| Izteka | Akadēmiķa Obručeva kalni 67°33′04″N 171°49′34″E / 67.55111°N 171.82611°E |
| Ieteka | Austrumsibīrijas jūra 68°52′02″N 170°30′36″E / 68.86722°N 170.51000°EKoordinātas: 68°52′02″N 170°30′36″E / 68.86722°N 170.51000°E |
| Baseina valstis |  Krievija
|
| Garums | 205 km |
| Iztekas augstums | 700 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Vidējā caurtece | 90 m³/s |
| Gada notece | 2,84[1] km³ |
| Baseina platība | 23 000 km² |
| Galvenās pietekas | Paļavāma, Ugatkina |
Čauna (krievu: Чаун), arī Čāna (čukču: Чаан) ir upe Krievijas Federācijas ziemeļaustrumos, plūst pa Čukotkas autonomā apvidus teritoriju. Nosaukums cēlies no evenu valodas чаан — ‘tālā’.[2] Līdz 18. gadsimta vidum saukta kazaku dotajā vārdā par Koviču (Ковыча).
Sākas Akadēmiķa Obručeva kalnos Anadiras plakankalnē kā Mazā Čauna, plūst ziemeļu virzienā pa Anadiras un Čaunas rajonu teritoriju. Augštecē tipiska kalnu upe ar izteiktu ieleju. Noplūstot Čaunas zemienē kļūst par tipisku līdzenumu upi ar meandrām un nepastāvīgām attekām. Kopējais garums 205 km.[3] Ietek Austrumsibīrijas jūrā pa vairākām attekām. Lielākās pietekas ir Paļavāma (labā, 416 km gara, divreiz garāka par pašu Čaunu) un Ugatkina (kreisā, 184 km gara). Pārsvarā sniega barošanas režīms. Upes lejtecē Čaunas līča ornitoloģiskais liegums.
Upes krasti mazapdzīvoti, vienīgā pastāvīgā apdzīvotā vieta ir Ritkuču ciems upes grīvā, tam līdzās kopš 1944. gada darbojas Ustjčaunas meteostacija.[4] Upes grīvā esošajā Ajopečanas salā no 1970. līdz 1995. gadam darbojās Čaunas helmintoloģiskais stacionārs,[5] kopš 2011. gada — ornitoloģiskā pētniecības stacija.[6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Вода России. Чаун
- ↑ Леонтьев В. В., Новикова К. А. Топонимический словарь Северо-Востока СССР
- ↑ Поиск по данным государственного водного реестра. Река Чаун (в верховье Мал. Чаун)
- ↑ Метеорологическая станция М-2 УСТЬ-ЧАУН
- ↑ Чаунский стационар
- ↑ «Институт биологических проблем Севера. Стационары». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 25. februārī. Skatīts: 2021. gada 13. martā.