Čehu īpašvārdu atveidošana
Čehu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Čehu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.
Pēc šiem noteikumiem atveido čehu personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Čehijā. Čehu izcelsmes personvārdi sastopami arī Slovākijā, Austrijā un Vācijā, retāk citur pasaulē. Atveidojot citu pasaules reģionu čehu izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse.
Čehu alfabēts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čehu valodniecība izšķir divu veidu alfabētus - standarta un paplašinātais. Standarta alfabēts sastāv no 26 burtiem un tajā iekļauti tikai burti bez diakritiskajām zīmēm:
- A, B, C, D, E, F, G, H, I, J, K, L, M, N, O, P, Q, R, S, T, U, V, W, X, Y, Z
Paplašinātais alfabēts sastāv no 42 grafēmām, kur papildus standarta alfabēta burtiem iekļauta burtkopa "ch" un burti ar diakritiskajām zīmēm:
- A, Á, B, C, Č, D, Ď, E, É, Ě, F, G, H, Ch, I, Í, J, K, L, M, N, Ň, O, Ó, P, Q, R, Ř, S, Š, T, Ť, U, Ú, Ů, V, W, X, Y, Ý, Z, Ž
Burti Q un W tiek lietoti tikai aizguvumos un vārdiem "naturalizējoties", tie tiek aizstāti ar Kv un V.
Fonētiskās atveidošanas tabula
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atveidošanā netiek saglabāta līdzskaņu dubultošanās, izņemot personvārdus, kuru lietošanā ir iesakņojies analogs latviešu valodā: Anna — Anna.
Čehu alfabēta
burtsFonēma
(IPA)Atveidošana
latviskiPiemērs čehu
valodāPiemērs latviešu
valodāPiezīmes A a [a] a Blatná Blatna Á á [aː] ā
aČáslav
BlatnáČāslava
Blatna
Galotnē.B b [b] b Brno Brno C c [ts] c Cvikov Cvikova Č č [tʃ] č Česká Lípa Česka Līpa D d [d] d Dubňany Dubņani Ď ď [ɟ] dj Horažďovice Horaždjovice E e [ɛ] e Deštná Deštna É é [ɛː] ē
eStudénka
Uherské HradištěStudēnka
Uherske Hradište
Galotnē.Ě ě [ɛ], [ʲɛ] e Buštěhrad
BechyněBuštehrada
Behiņe
Palatalizē iepriekšējo līdzskani; ně atveidojams ar ņe.F f [f] f Fryšták Frištāka G g [g] g Golčův Jeníkov Golčūvjenīkova Galvenokārt aizgūtos vārdos un svešas cilmes personvārdos. H h [ɦ] h Hostouň Hostouņa Ch ch [x] h Chabařovice Habaržovice I i [ɪ] i Ivančice Ivančice Í í [iː] ī
iHroznětín
OlovíHrozņetīna
Olovi
Galotnē.ia [ʲa] ja
aHontianská Vrbica
KalinčiakovoHontjanska Vrbica
Kalinčakovo
Pēc č vai š.ie [ʲɛ] je Piešťany Pještjani io [ʲo] jo Sionko Sjonko (personvārds) J j [j] j Jičín Jičīna K k [k] k Králův Dvůr Krālūvdvūra L l [l] l Litoměřice Litomeržice M m [m] m Mašťov Maštjova N n [n] n Nýřany Nīržani Ň ň [ɲ] ņ Plzeň Plzeņa O o [o] o Orlová Orlova Ó ó [oː] o Īpašvārdos reti sastopams; izrunājams gari (ō). Ou ou [o͡u] ou Olomouc Olomouca P p [p] p Přelouč Pršelouča Q q [kv] kv Tikai svešas cilmes vārdos (galvenokārt personvārdos). R r [r] r Rtyně v Podkrkonoší Rtīņe Podkrkonošā Ř ř [r̝] rš
ržPřebuz
RýmařovPršebuza
RīmaržovaPēc nebalsīgiem līdzskaņiem.
Citos gadījumos.S s [s] s Stříbro Stršībro Š š [ʃ] š Špindlerův Mlýn Špindlerūvmlīna T t [t] t Třešť Tršeštja Ť ť [c] tj Ťahyňa Tjahiņa U u [ʊ] u Unhošť Unhoštja Ú ú [uː] ū Úpice Ūpice Ů ů [uː] ū Golčův Jeníkov Golčūvjenīkova V v [v] v Vlachovo Březí Vlahovo Bržezi W w [v] v Tikai svešas cilmes vārdos. X x [ks] ks Fexová Feksova Y y [ɪ] i Jáchymov Jāhimova Ý ý [iː] ī
iMýto
SlanýMīto
Slani
Galotnē. Par personvārdu atveidošanu ar galotni "-ý" skatīt zemāk.Z z [z] z Zruč nad Sázavou Zruča pie Sāzavas Ž ž [ʒ] ž Žacléř Žaclērža
Personvārdu atveidošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vīriešu uzvārdus ar galotni "-ý" atveido sekojoši:
- Ar izskaņām -ný, -lý, -tý, -vý, -rý, -ký latviski atveidojami ar izskaņu -ijs: Pokorný - Pokornijs, Zubatý - Zubatijs;
- Ar izskaņām -ský, -cký latviski atveidojams ar izskaņu -is: Komenský - Komenskis, Zápotocký - Zāpotockis.
Sieviešu uzvārdi čehu valodā lielākoties ir substantivizējušies piederības adjektīvi, kas atvasināti no vīriešu uzvārdiem ar piedēkli "-ová" vai "-á". Tādā formā tos arī atveido latviešu valodā: (Novák - Nováková - Novākova, Novotný - Novotná - Novotna).
Vietvārdu atveidošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čehu valodas nomenklatūras vārdus tulko, ja tie pēc savas nozīmes sakrīt ar latviešu valodas nomenklatūras vārdu: Jihomoravský kraj - Dienvidmorāvijas novads.
Nomenklatūras vārdu nepievieno, ja tas ir iekļauts pašā nosaukumā, vai ja tas nav lietots oriģinālā: Králický Sněžník - Krālicki Sņežnīks (kalns).
Vārdkopas atveido šādi:
- Ja nosaukums sastāv no diviem vārdiem, un pirmais beidzas ar līdzskani, tad vārdus apvieno: Králův Dvůr - Krālūvdvūra;
- Ja nosaukums sastāv no diviem vārdiem, un abi beidzas ar patskaņiem, vārdus atveido atsevišķi, un pirmais ir nelokāmā formā: Mariánské Lázně - Mariānske Lāzņe - Mariānske Lāzņē;
- Ja nosaukums sastāv no vairākiem vārdiem, starp kuriem ir saikļi na, nad, pod, u, v, pirmo vārdu atveido atsevišķi un lokāmu (izņemot nekatrās dzimtes un daudzskaitļniekus), saikli tulko, bet pārvaldāmo vārdu atveido pēc oriģinālā objekta nosaukuma locījumā atkarībā no saikļa: Němčice nad Hanou - Ņemčice pie Hanas (Hana - upe), Rychnov u Jablonce nad Nisou - Rihova pie Jablonces pie Nisas (Jablonce pie Nisas - pilsēta, Nisa - upe);
- Ja nosaukums sākas ar prievārdu, tad to pievieno pārvaldāmajam vārdam: Na Kopaninách - Nakopanināha.
Gramatizācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atveidojot čehu valodas īpašvārdus latviešu valodas vidē, tie jāpakļauj gramatizācijai, jāpiešķir dzimte un deklinācija.
Dzimte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čehu valodas īpašvārdiem dzimte piešķirama vadoties pēc nomenklatūras vārda dzimtes:
- Apdzīvoto vietu, upju u.c. nosaukumi atveidojami sieviešu dzimtē;
- Kalnu, ezeru u.c. nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē;
- Nosaukumi ar galotni "-o" latviešu valodā atveidojami nelokāmi (Brno - Brno);
- Nosaukumi ar galotni "-i", "-y" ir daudzskaitlnieki (Zlaté Hory - Zlate Hori).
Personvārdu dzimte ir atkarīga no attiecīgās personas dzimuma.
Deklinācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc I deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kam latviskā atveidojumā ir galotne "-s": Kropáč - Kropāčs.
Pēc IV deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kas latviskā atveidojumā beidzas ar "-a": Zábřeh - Zābržeha. Vīriešu dzimtes personvārdi, kas beidzas ar galotni "-a", lokāmi tāpat, kā IV deklinācijas vīriešu dzimtes lietvārdi: Vladimír Růžička - Vladimīrs Rūžička - Vladimīram Rūžičkam.
Pēc V deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kam latviskajā atveidojumā ir galotne "-e": Velké Pavlovice - Velke Pavlovice - Velke Pavlovicē.
Avoti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, II: Čehu un slovaku īpašvārdi. Sast. G. Mackovs – Rīga, 1961