Slovāku īpašvārdu atveidošana

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Slovāku valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Slovāku valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.

Pēc šiem noteikumiem atveido slovāku personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Slovākijā un otros (alternatīvos) nosaukumus Vojevodinā (Serbija). Slovāku izcelsmes personvārdi sastopami arī Čehijā, Austrijā, Ungārijā, Ukrainā, Serbijā un Vācijā, retāk citur pasaulē. Atveidojot citu pasaules reģionu slovāku izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse.

Atveidojot Slovākijā sastopamos ungāru, vācu, čehu, rusīnu personvārdus jāvadās pēc attiecīgo valodu atveides principiem: Jozef Stümpel - Jozefs Štimpels (vācu), Vladimír Országh - Vladimīrs Orsāgs (ungāru).

Slovāku alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slovāku alfabēts sastāv no 46 grafēmām:

a á ä b c č d ď dz dž e é f g h ch i í j k l ĺ ľ m n ň o ó ô p q r ŕ s š t ť u ú v w x y ý z ž

Burti q, w un x tiek lietoti tikai aizguvumos.

Fonētiskās atveidošanas tabula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atveidošanā netiek saglabāta līdzskaņu dubultošanās, izņemot personvārdus, kuru lietošanā ir iesakņojies analogs latviešu valodā: Anna - Anna.

Slovāku alfabēta
burts
Fonēma
(IPA)
Atveidošana
latviski
Piemērs slovāku
valodā
Piemērs latviešu
valodā
Piezīmes
A a [a] a Čadca Čadca
Á á [aː] ā
a
Vráble
Hriňová
Vrāble
Hriņova

Galotnē.
Ä ä [æ, ɛ] e Svätý Jur Sveti Jura Izrunā pārsvarā platais "e".
B b [b] b Banská Štiavnica Banska Štjavnica
C c [ts] c Sečovce Sečovce
Č č [tʃ] č Čierna nad Tisou Černa pie Tisas
D d [d] d Dolný Kubín Dolni Kubīna
Ď ď [ɟ, dʲ] dj Sereď Seredja
Dz dz [dz] dz Medzev Medzeva
Dž dž [dʒ] ungľa ungļa
E e [ɛ] e Gbely Gbeli
É é [ɛː] ē
e

Humenné

Humene

Galotnē.
F f [f] f Fiľakovo Fiļakovo
G g [g] g Giraltovce Giraltovce
H h [ɦ] h Hnúšťa Hnūštja
Ch ch [x] h Kráľovský Chlmec Krāļovski Hlmeca
I i [ɪ] i Ilava Ilava
Í í [iː] ī
i
Podolínec
Podolīneca

Galotnē.
ia [ʲa] ja
a
Sliač
Trenčianske Teplice
Sljača
Trenčanske Teplice

Pēc č, š vai ž.
ie [ʲɛ] je
e
Želiezovce
Čierna nad Tisou
Željezovce
Černa pie Tisas

Pēc č, š vai ž.
J j [j] j Jelšava Jelšava
K k [k] k Kežmarok Kežmaroka
L l [l] l Lipany Lipani
Ĺ ĺ [lː] ll
Ľ ľ [ʎ, lʲ] ļ Ľubá Ļuba
M m [m] m Modrý Kam Modri Kameņa
N n [n] n Nováky Novāki
Ň ň [ɲ] ņ Nová Baňa Nova Baņa
O o [o] o Opátka Opātka
Ó ó [oː] o Īpašvārdos reti sastopams; izrunājams gari (ō).
Ô ô [u̯o] o Potôčky Potočki Izrunā kā latviešu valodas divskani "o" [uo].
Ou ou [o͡u] ou
P p [p] p Piešťany Pještjani
Q q [kv] kv Tikai svešas cilmes vārdos (galvenokārt personvārdos).
R r [r] r Radvaň nad Dunajom Radvaņa pie Donavas
Ŕ ŕ [r̩ː] rr
S s [s] s Spišská Nová Ves Spišska Nova Vesa
Š š [ʃ] š Veľký Šariš Veļki Šariša
T t [t] t Trávnica Trāvnica
Ť ť [c] tj Ťahanovce Tjahanovce
U u [ʊ] u Urmince Urmince
Ú ú [uː] ū Úľany nad Žitavou Ūļani pie Žitavas
V v [v] v Vranov nad Topľou Vranova pie Topļas
W w [v] v Tikai svešas cilmes vārdos.
X x [ks] ks Tikai svešas cilmes vārdos.
Y y [ɪ] i Vrútky Vrūtki
Ý ý [iː] ī
i

Veľký Meder

Veļki Medera

Galotnē. Par personvārdu atveidošanu ar galotni "-ý" skatīt zemāk.
Z z [z] z Zvolen Zvolena
Ž ž [ʒ] ž Žiar nad Hronom Žara pie Hronas

Personvārdu atveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīriešu uzvārdus ar galotni "-ý" atveido sekojoši:

  • Ar izskaņām -ný, -lý, -tý, -vý, -rý, -ký latviski atveidojami ar izskaņu -ijs: Pokorný - Pokornijs, Zubatý - Zubatijs;
  • Ar izskaņām -ský, -cký latviski atveidojams ar izskaņu -is: Komenský - Komenskis, Zápotocký - Zāpotockis.

Sieviešu uzvārdi slovāku valodā lielākoties ir substantivizējušies piederības adjektīvi, kas atvasināti no vīriešu uzvārdiem ar piedēkli "-ová". Tādā formā tos arī atveido latviešu valodā: (Novotný - Novotnová - Novotnova).

Vietvārdu atveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slovāku valodas nomenklatūras vārdus tulko, ja tie pēc savas nozīmes sakrīt ar latviešu valodas nomenklatūras vārdu: Žilinský kraj - Žilinas novads.

Nomenklatūras vārdu nepievieno, ja tas ir iekļauts pašā nosaukumā, vai ja tas nav lietots oriģinālā: Štiavnica - Štjavnica (kalns).

Vārdkopas atveido sekojoši:

  • Ja nosaukums sastāv no diviem vārdiem un abi beidzas ar patskaņiem, vārdus atveido atsevišķi un pirmais ir nelokāmā formā: Horné Štitáre - Horne Štitāre - Horne Štitārē;
  • Ja nosaukums sastāv no vairākiem vārdiem, starp kuriem ir saikļi nad, pod, pirmo vārdu atveido atsevišķi un lokāmu (izņemot nekatrās dzimtes un daudzskaitļniekus), saikli tulko, bet pārvaldāmo vārdu atveido pēc oriģinālā objekta nosaukuma locījumā atkarībā no saikļa: Brezová pod Bradlom - Brezova pie Bradla (Bradl - kalns), Vranov nad Topľou - Vranova pie Topļas (Topļa - upe).

Gramatizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atveidojot slovāku valodas īpašvārdus latviešu valodas vidē, tie jāpakļauj gramatizācijai, jāpiešķir dzimte un deklinācija.

Dzimte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slovāku valodas īpašvārdiem dzimte piešķirama vadoties pēc nomenklatūras vārda dzimtes:

  • Apdzīvoto vietu, upju u.c. nosaukumi atveidojami sieviešu dzimtē;
  • Kalnu, ezeru u.c. nosaukumi atveidojami vīriešu dzimtē;
  • Nosaukumi ar galotni "-o" latviešu valodā atveidojami nelokāmi (Sládkovičovo - Slādkovičovo);
  • Nosaukumi ar galotni "-i", "-y" ir daudzskaitlnieki (Nováky - Novāki).

Personvārdu dzimte ir atkarīga no attiecīgās personas dzimuma.

Deklinācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc I deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kam latviskā atveidojumā ir galotne "-s": Kriváň - Krivāņs (kalns).

Pēc IV deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kas latviskā atveidojumā beidzas ar "-a": Poltár - Poltāra. Vīriešu dzimtes personvārdi, kas beidzas ar galotni "-a", lokāmi tāpat, kā IV deklinācijas vīriešu dzimtes lietvārdi: Milan Jurčina - Milans Jurčina - Milanam Jurčinam.

Pēc V deklinācijas parauga lokāmi vārdi, kam latviskajā atveidojumā ir galotne "-e": Sobrance - Sobrance - Sobrancē.

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, II: Čehu un slovaku īpašvārdi. Sast. G. Mackovs — Rīga, 1961

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]