Čehu skola

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Antoņins Kēnigs. Čehu šahisti
Sēž (no kreisās) Jans Dobruskis, Antonīns Kēnigs, Antonīns Kvīčala, Jozefs Paclts, Jans Pilnāčeks, Jans Karels, stāv Jans Kotrčs, Josefs Pospīšils, Vāclavs Tuzars, Karels Fiala, Karels Musils, Karels Pospišils

Čehu skola (čehu: Česká škola; saukta arī par Bohēmisko skolu) ir novirziens šaha kompozīcijā, kas par šaha uzdevuma galveno noteikumu uzskata balto figūru ekonomiju un tā satura pamatā nostāda mata pozīcijas skaistumu.[1]

Galvenie principi.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar čehu skolas principiem uzdevumā jābūt dažādveida spēlei, ko var sasniegt ar trīs variantiem. Ja variantu mazāk, paliek nepabeigtības iespaids, ja vairāk — nepieciešamas papildus figūras. Šiem variantiem jābeidzas ar pareizu matu. Varianti var būt dažādi vai līdzīgi (eho mati, hameleona eho mati).[2]

Čehu skolas pamatžanrs ir trīsvilcis.

Čehu skolas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čehu skolas rašanās jeb Kēniga ēra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par čehu skolas dzimšanas gadu pieņemts uzskatīt 1869. gadu, kad čehu žurnālā Světozor tika iespiests čehu mākslinieka Antoņīna Kēniga (Antonín König) raksts "Īss traktāts par šaha uzdevumu", kurā tika izklāstīts tam laikam jauns uzskats par šaha uzdevumu: "tas nav ne rēbuss, ne mīkla, ne zinātkāra prāta treniņa objekts, bet mākslas darbs, kuram jāatbilst noteiktiem mākslinieciskiem principiem".Galvenais no tiem — risinājuma skaistums, tas ir, eleganta uzbūve, spraiga spēle visā risinājuma gaitā, un, galvenais, negaidīta pareizu matu (patu) rašanās. Pie tam uz galdiņa nedrīkst būt liekas figūras, visām figūrām (sevišķi baltajām) jābūt aktīvām; uzdevuma kvalitāte tiek vērtēta ne pēc autora idejas sarežģītības, bet gan pēc uzdevuma emocionālās iedarbības uz risinātāju.[2]

Pirmie čehu problēmisti — A. Makovskis, A. Kvīčala, J. Drtina atzina Kēniga uzskatus, bet atšķirībā no viņa, tiem nebija šiem principiem atbilstoša uzdevumu sastādīšanas tehnika. 1887. gadā tika izdots pirmais čehu problēmistu uzdevumu krājums (320 šaha kompozīcijas). Krājuma sastādītājs Josefs Pospīšils tā priekšvārdā deva čehu skolas detalizētu izklāstu. Krājums parādīja vairāku čehu problēmistu izaugsmi, tie bija Josefs Pospīšils, Jans Dobruskis, Jiržījs Hoholoušs, Ladislavs Vetešnīks. (Skat. uzdevumu Nr. 1).

Havela ēra (20. gs. pirmā puse)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čehu skolas attīstības nākamais posms iezīmējās ar regulāru sastādīšanas konkursu norisi, plašu čehu skolas uzdevumu publicēšanu presē, čehu problēmistu dalību starptautiskos konkursos. Vairāk nekā 60 čehu autoru uzdevumu krājumu publicēšana nostiprināja čehu skolas pozīcijas. Par vadošiem problēmistiem izvirzījās Miroslavs Havels un Zdeņeks Mahs, kuri noteica stingras prasības uzdevuma formai un balto figūru ekonomiskai izmantošanai, ieskaitot balto bandiniekus. Viņi sekoja šīm prasībām gan savā daiļradē, gan tiesājot dažādus konkursus. Šī posma uzdevumu raksturīgā pazīme — tie sastādīti bez balto bandiniekiem.[2] (Skat. uzdevumu Nr. 2). Havela un Maha sekotāji bija Ladislavs Knoteks, Čeņeks Kainers, Josefs Moravecs un citi.

Ne visi čehu problēmisti piekrita stingrajām prasībām, ka mazkustīgajiem balto bandiniekiem jāpiedalās mata pozīcijas veidošanā. Karels Trakslers, Jans Kotrčs, Josefs Drneks, Jans Vašta, J. Venda, strādājot pie dažām interesantām shēmām, atstāja uz galdiņa tehniskos balto bandiniekus, uzskatot tos par nepilnību, kuru kompensē uzdevumā realizētā interesantā ideja. (Skat. uzdevumu Nr. 3).

Mākslinieciskais virziens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trešais virziens, kas šaha literatūrā ieguvis nosaukumu "mākslinieciskais", radās 20. gadsimta divdesmitos gados un to vadīja Emils Paļkoska. Viņš savus uzskatus izklāstīja 1928. gadā izdotajā grāmatā Ideja un ekonomija šaha uzdevumā. Paļkoska uzskatīja, ka uzdevumā jābūt trīs variantiem, kas beidzas ar pareiziem matiem (ne obligāti dažādiem), un spēlei jābūt ar loģisku vai stratēģisku raksturu. Viņa sekotāji bija Otokars Votruba, Emils Plesnivijs, Vratislavs Miltners, Vladimīrs Pahmans un citi.

Čehu skolas uzdevumu piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

№ 1. J. Pospišils
Zlata Praha, 1885
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess blt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess plt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess klt45.svg
Chess plt45.svg
Chess qlt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Mats 3 gājienos

1. ♕d1! draud 2. ♕f3+ ♔d4 3. ♕×d3#
1. ... ♗×g2 2. ♕g4+ ♔d5 3.♘b4#
1. ... ♗f5 2. ♕a4+ ♔d5 3.♘×c7#
1. ... ♔d5 2.♕b3+ ♔c6 3.♘b8#
1. ... ♔d5 2.♕f3+ ♔e6 3.♘xc7#
№ 2. Z. Mahs
Zlata Praha, 1906, 1. godalga
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess pdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess klt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess qlt45.svg
Chess nlt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Mats 3 gājienos

1.♖c5! draud 2.♘e5+ un 2.♕d2+
1...♘b1 2.♘e1+ ♔e4 3.♕h4#
1...♘e2 2.♕e3+ ♘×e3 3.♘f2#
1...♘d5 2.♖c4 ♔×c4 3.♘e5#
№ 3. J. Drneks
Narodni politika, 1906, 1. godalga
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess nlt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess plt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess plt45.svg
Chess qlt45.svg
Chess plt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess klt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Mats 3 gājienos

1. ♖f5! draud 2.♘e6+ ♔×d5 3.♕c6#
1. ... ♔×d5 2.♕d3+ ♔c5 3.♘d7#
1. ... ♗×f8 2.e3+ ♔×d5 3.♕c6#
1. ... c5 2.♕c3+ ♔×d5 3.♕d3#

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dombrovskis, A.. Šaha kompozīcija Padomju Latvijā. Rīga : LVI, 1961. 8.—10. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 472.—473. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)

Papildu literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Е. И. Умнов. Шахматная задача XIX века (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1960. 117.—141. lpp.
  • Е. И. Умнов. Шахматная задача XX века 1901—1944 гг. (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1966. 5.—20. lpp.
  • Havel, M. Bohemian Garnets: A Collection of 500 Chess Problems (angļu). Stroud : Office of The Chess Amateur, 1936.
  • Miroslav Havel. České granįty v miniatuųe (čehu). Praha : Miroslav Soukup, 1954.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]