Čerņihivas bombardēšana
| Čerņihivas bombardēšana | |
|---|---|
 Nesprāgusi krievu bumba tiek aizvākta no ēkas Čerņihivā | |
| Vieta | Čerņihiva, Ukraina |
| Datums |
2022. gada 3. marts 12:15 PM |
| Uzbrukuma veids | Uzlidojums |
| Bojā gājušie | 47 |
| Ievainotie | 18 |
| Izraisītājs |
 Krievijas Bruņotie spēki |
Čerņihivas bombardēšana bija virkne gaisa triecienu, kuros tika nogalināti 47 cilvēki[1] Čerņihivas aplenkuma laikā, kas bija daļa no Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā. Amnesty International un Human Rights Watch to raksturoja kā kara noziegumu.
Uzbrukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2022. gada 3. martā, īsi pēc pulksten 12:00 (UTC+2), tika nofilmētas sešas nevadītas aviācijas bumbas, kas krīt dzīvojamajā rajonā Čerņihivā, trijstūra formas publiskajā laukumā, ko veido Vjačeslava Čornoviļa un Kruhova ielas. (51°30′00″N 31°16′45″E / 51.5001°N 31.2791°EKoordinātas: 51°30′00″N 31°16′45″E / 51.5001°N 31.2791°E). Amnesty International analīzē noskaidrojās, ka krita vismaz astoņas bumbas. Aculieciniece, kura dzīvo Ivana Bohuna ielā, dzirdēja skaļu, dūcošu skaņu, pirms bumbas uzsprāga.
Uzbrukuma video tika ierakstīts ar automašīnas priekšējā paneļa kameru (dashcam). Video redzams, kā krīt sešas bumbas un notiek sprādziens. Arī citos tiešsaistes plašsaziņas līdzekļos tika publicēti materiāli, kuros redzami upuru ķermeņi, izdzīvojušie, kas aiznesti nestuvēs, ugunsdzēsēji, kas mēģināja dzēst ugunsgrēkus galvenajā dzīvokļu kompleksā, kas bija cietis, kā arī degošas automašīnas un koki. Reģiona gubernators Vjačeslavs Čauss žurnālistiem sacīja, ka cietušas divas skolas.
Ukrainā dzimusī ASV kongresmene Viktorija Sparca žurnālistiem sacīja, ka viņas vecmāmiņa dzīvoja netālu esošajā ēkā un visi logu stikli bija izbiruši.[2]
Upuri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sprādzienos galvenokārt gāja bojā cilvēki, kuri stāvēja rindā, lai nopirktu maizi. Jūlija Matvijenko, arī Ivana Bohuna ielas iedzīvotāja, sprādzienā izdzīvoja ar galvas traumu. Viņas trīs bērni netika ievainoti, taču pēc sprādziena viņiem bija jārāpjas ārā no gruvešiem. Vietējie neatliekamās palīdzības dienesti fiksējuši, ka sprādzienā bojā gājuši 38 vīrieši un 9 sievietes, un ievainoti 18 cilvēki.
Izmeklēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tā kā Amnesty International nevarēja identificēt tuvumā esošu likumīgu militāru mērķi, tā paziņoja, ka uzbrukums varētu būt kara noziegums.
Human Rights Watch (HRW) neatrada nekādus pierādījumus par "nozīmīgu [militāru] mērķi krustojumā vai tā tuvumā, kad tam tika trāpīts, ... norādot uz potenciāli apzinātu vai neapdomīgu nekritisku uzbrukumu". HRW aicināja Starptautisko krimināltiesu Ukrainā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Izmeklēšanas komisiju lemt, vai ir noticis kara noziegums, un saukt pie atbildības vainīgās personas. HRW izmeklēšana ietvēra telefonintervijas ar trim lieciniekiem un diviem citiem Čerņihivas iedzīvotājiem, kā arī 22 video un 12 fotogrāfiju analīzi. HRW aptaujātie liecinieki paziņoja, ka nezināja par militāriem mērķiem vai operācijām.
Tika atrasts bumbas krāteris, kas atbilst 500 kg smagai bumbai. Bija zināms, ka 2022. gada Krievijas iebrukumā tikušas izmantotas bumbas FAB-500.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Death toll from Russian air strikes on Chernihiv city rises to 47, local authorities say». Reuters. 2022. gada 4. marts. Skatīts: 2022. gada 9. marts.
- ↑ Lee Brown. «Dashcam shows flurry of rockets in Chernihiv, Ukraine, that killed at least 33». New York Post (en-US), 2022-03-03. Skatīts: 2022-03-09.