Aviācijas bumba

Aviācijas bumba ir sprāgstvielu piepildīts lādiņš, kas tiek nomests no lidaparātiem, lai iznīcinātu noteiktus mērķus uz zemes, ūdens vai citos objektos. Tā ir viens no gaisa kara ieroču veidiem, ko izmanto militārās operācijās, un tās darbības princips balstās uz brīvo krišanu vai precīzas vadības tehnoloģijām. Aviācijas bumbas ir piemērotas dažādām taktiskām situācijām, sākot no punktveida triecieniem līdz plašai teritoriju iznīcināšanai.

Aviācijas bumbas pirmo reizi tika izmantotas Pirmā pasaules kara laikā, galvenokārt manuāli mestas no gaisa baloniem vai lidmašīnām. Otrā pasaules kara laikā tās ieguva stratēģisku nozīmi, piemēram, plašajos bombardēšanas uzbrukumos. Aukstā kara laikā attīstījās vadāmās un kodoltehnoloģijas, ieviešot modernākas bumbas, kuras šodien tiek pielietotas dažādās militārās operācijās.

Aviācijas bumbas ir nozīmīgs spēka elements, bet tās arī rada būtisku draudu civiliedzīvotājiem konflikta zonās. Šī iemesla dēļ to izmantošana ir stingri reglamentēta starptautiskās tiesībās, tostarp Ženēvas konvencijās.

Aviācijas bumbu veidi

Brīvkrītošās bumbas — tiek mestas no lidmašīnām bez vadības sistēmas, tās paļaujas uz gravitāciju un sākotnējo trajektoriju.
Regulējamās bumbas — aprīkotas ar vadības sistēmām (piemēram, GPS, lāzeru, infrasarkano starojumu), lai precīzi trāpītu mērķī.
Taktiskās bumbas — paredzētas specifiskiem militāriem mērķiem (piemēram, bunkuru iznīcināšanai).
Stratēģiskās bumbas — paredzētas plašiem postījumiem, piemēram, pilsētās vai lielos infrastruktūras objektos.
Kodolsprāgstvielas bumbas — aprīkotas ar kodolieročiem
Klāstveida bumbas — sadalās vairākos mazākos elementos, lai iznīcinātu plašāku teritoriju.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aviācijas bumba.