Ēģiptes–Izraēlas miera līgums

1979. gada Ēģiptes un Izraēlas miera līgums (arābu: معاهدة السلام المصرية الإسرائيلية, ivritā: הסכם השלום בין ישראל למצרים) tika parakstīts 1979. gada 26. martā Vašingtonā (ASV), pamatojoties uz Kempdeivida vienošanās nosacījumiem. Līgumu parakstīja Ēģiptes Arābu Republikas prezidents Anvars Sādāts un Izraēlas premjerministrs Menahems Begins ASV prezidenta Džimija Kārtera klātbūtnē.

Miera līgums

Līgumā, kurā tika pausta pušu vēlme izbeigt kara stāvokli un apņemšanās ievērot 1978. gada "Miera principus Tuvajos Austrumos", citas arābu valstis tika aicinātas pievienoties miera procesam.

Saskaņā ar līgumu karš starp Ēģipti un Izraēlu tuvojās noslēgumam, un Izraēla apņēmās izvest visu karaspēku un civiliedzīvotājus no Sīnāja pussalas aiz starptautiskās robežas starp Ēģipti un Mandāta Palestīnu, kas kļuva par jauno starptautisko robežu starp Ēģipti un Izraēlu (neņemot vērā Gazas joslas statusu).

Pusēm bija jāizveido normālas labas kaimiņattiecības, tostarp savstarpēja suverenitātes, teritoriālās integritātes un politiskās neatkarības atzīšana. Puses apņēmās nepieļaut karadarbības veikšanu viena pret otru no to teritorijām, tika atcelti jebkādi ekonomiskie boikoti un pilnībā nodibinātas diplomātiskās, ekonomiskās un kultūras saites.

Līgums paredzēja ANO miera uzturēšanas spēku izvietošanu iepriekš noteiktās zonās abās robežas pusēs un atteikšanos no tiesībām pieprasīt šo spēku izvešanu.

Saskaņā ar 1888. gada Konstantinopoles konvenciju Izraēlas kuģiem tika piešķirta brīva caurbraukšana Suecas kanālā, un Tīrānas šaurums tika atzīts par starptautiskiem ūdeņiem, kas ir pieejami jebkuras valsts kuģiem. Izraēlai tika piešķirtas tiesības piedalīties Ēģiptes naftas iepirkumos uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar citām valstīm, un ASV pagarināja iepriekšējos nolīgumus ar Izraēlu par ārkārtas naftas piegādēm par tirgus cenām.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ēģiptes–Izraēlas miera līgums.