Emīls Ērihs Kestners (vācu: Emil Erich Kästner; dzimis 1899. gada 23. februārī, miris 1974. gada 29. jūlijā) bija vācu rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs un satīrists. Visplašāk pazīstams Kestnera devums bērnu literatūrā.
Pazīstamākie darbi, vairākkārt izdoti latviski, ir "Emīls un Berlīnes zēni" (Emil und die Detektive, 1929), "Punktiņa un Antons" (Pünktchen und Anton, 1931), "Lidojošā klase" (Das Fliegende Klassenzimmer, 1933), "Divas Lotiņas" (Das doppelte Lottchen, 1949). Vairākkārt iestudēts Latvijas teātros. Pēc Kestnera darbu motīviem uzņemtas daudzas filmas.
Dzimis un bērnību pavadījis Drēzdenē. Pirmā pasaules kara laikā dienēja artilērijā. No 1919. gada studēja vēsturi, filozofiju, vācu literatūru Leipcigas Universitātē. Vēlāk studēja Rostokā un Berlīnē, kur ieguva doktora grādu. Lai nopelnītu naudu studijām, strādāja par žurnālistu prestižajā Neue Leipziger Zeitung. No 1927. gada pārcēlās uz dzīvi Berlīnē. Dzīves laiks Berlīnē līdz 1933. gadam bija ražīgākais Kestnera dzīvē. Pēc nacistu nākšanas pie varas Kestnera grāmatas tika pasludinātas par "nevāciskām" un dedzinātas 1933. gada kampaņas laikā. Kestners kā iekārtas opozicionārs un pacifists netika uzņemts oficiālajā rakstnieku organizācijā, tomēr viņš nepameta Vāciju. Pēc kara apmetās Minhenē, kur darbojās kā žurnālists un izdevējs.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ērihs Kestners.
