Pāriet uz saturu

Rostoka

Vikipēdijas lapa
Rostoka
Rostokas vecpilsētas apbūve
Rostokas vecpilsētas apbūve
Karogs: Rostoka
Karogs
Ģerbonis: Rostoka
Ģerbonis
Rostoka (Vācija)
Rostoka
Rostoka
Koordinātas: 54°04′44″N 12°07′56″E / 54.07889°N 12.13222°E / 54.07889; 12.13222Koordinātas: 54°04′44″N 12°07′56″E / 54.07889°N 12.13222°E / 54.07889; 12.13222
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Mēklenburga-Priekšpomerānija
Apriņķis Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības 1218
Platība
 • Kopējā 181,44 km2
Augstums 17 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 209 920
 • blīvums 1 117,4/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa http://rathaus.rostock.de/
Rostoka Vikikrātuvē

Rostoka (vācu: Rostock, oficiāli Hanzas pilsēta Rostoka (vācu: Hansestadt Rostock)) ir ostas pilsēta Vācijas ziemeļos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē pie Varnovas upes. Pilsētas rajons Varneminde, 12 kilometrus no Rostokas centra, ir kūrorts Baltijas jūras krastā. Rostoka ir pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Rīgas sadraudzības pilsēta.

Rostokas panorāma 1597. gadā
Sagrautā Rostoka 1942. gadā

Pilsētu dibinājuši Pielabas slāvi jeb vendi 11. gadsimtā. 1161. gadā apmetni nodedzināja Dānijas karalis Valdemārs I Lielais. Pēc tam šajā vietā apmetās vācu ieceļotāji nodibinot Vecpilsētu (Altstadt), Viduspilsētu (Mittelstadt) un Jauno Pilsētu (Neustadt). Rostoka 1218. gadā ieguva pilsētas tiesības un attīstījās Hanzas savienības sastāvā. 1419. gadā nodibināja vienu no vecākajām Eiropas universitātēm - Rostokas Universitāti. 1573. gadā Rostoka atzina Mēklenburgas hercoga varu pār pilsētu. Trīsdesmitgadu karā Rostoku okupē dāņu, zviedru un imperatora karaspēks (1618–48). Pamazām pilsēta pagrimst, un tas attīstība atjaunojas līdz ar rūpniecības attīstību 19. gadsimta otrajā pusē, kad Rostoka kļūst par ievērojamu ostu, kuģu- un aviācijas būves centru. 1939. gada 27. augustā pie Rostokas notika pasaulē pirmais veiksmīgais reaktīvās lidmašīnas starts. Tā kā pilsētā un tās apkārtnē atradās aviācijas kompāniju Arado un Henkel rūpnīcas, to smagi bombardēja Otrā pasaules kara laikā. Pēc Otrā pasaules kara Rostoka attīstījās kā lielākā VDR ostas pilsēta. 1992. gadā no 22. līdz 24. augustam pilsētas Lihtenhāgenes rajonā notika pret vjetnamiešiem un čigāniem vērsti grautiņi.

Uzņēmējdarbība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rostokā atrodas kompāniju AIDA Cruises (kruīzu kompānija), Hugo Stinnes Schiffahrt (kuģniecība), Neptun Werft (kuģubūve) un Scandlines (prāmju satiksme) galvenās mītnes. Kompānijas Nordex (vēja turbīnu ražošana) rūpnīca. Pilsētā tradicionāli notiek ikgadējās Hanzas regates sacensības. Modernās mākslas muzejs Kunsthalle Rostock, Stasi muzejs, zooloģiskais dārzs.

Rostokā dzimuši

  1. 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]