Ēriks Lanss
| Ēriks Lanss Juris Vīksne | |
|---|---|
| Dzimis |
1940. gada 28. janvārī Jelgava |
| Nodarbošanās | prozaiķis, scenārists |
Ēriks Lanss (īstajā vārdā Juris Vīksne, dzimis 1940. gada 28. janvārī Jelgavā) ir latviešu prozaiķis un scenārists.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1966. gadā absolvējis Rīgas Politehniskā institūta elektroenerģētikas fakultāti. 1980. gadā kļuvis Latvijas Rakstnieku savienības biedru. 1982. gadā sarakstījis savu pirmo kinofilmas scenāriju filmai "Tereona galva". 21. gadsimtā pievērsies dokumentālā kino scenārijiem, 2005. gadā uzņemts Kinematogrāfistu savienībā.[1]
Strādājis pie scenārijiem filmām "Dārzs ar spoku", "Par mīlestību pašreiz nerunāsim", "Amats Nr. 1. Valsts prezidents", "Džona Doreda sala", kā arī Dzintras Gekas Sibīrijas cikla filmām "...un Igarka un Cerība un Taurenis", "Agapitova un izglābtie", "Stacija Latvieši 1937", "Maršruts Ķekava - Omskas apgabals, 1949", "Kur palika tēvi?".[2]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Berlīnes starptautiskā kinofestivāla atzinība par scenārija idejas oriģinalitāti - scenārijs filmai "Dārzs ar spoku" (1984. gads);
- Lielā Kristapa balva "Labākais scenārists" - "Par mīlestību pašreiz nerunāsim" (1988. gads), "Stacija Latvieši 1937" (2012. gads)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Juris Vīksne | www.makslinieki.lv | (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs». www.makslinieki.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-16. Skatīts: 2019-04-16.
- ↑ «Ēriks Lanss». filmas.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 20. jūnijā.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|