Rīgas Tehniskā universitāte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rīgas Tehniskā universitāte
Rīgas Tehniskā universitāte
Riga Zunds and RTU (34183652963).jpg
Dibināta 1958 (1862. gadā kā Rīgas Politehniskā augstskola)
Tips Valsts universitāte
Saistība BSRUN, BALTECH, NORDTEK, EUt+
Rektors Leonīds Ribickis
Studenti 14 383 (2019)
Atrašanās vieta Kaļķu iela 1, Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Mājaslapa www.rtu.lv
1862. gadā būvētā Rīgas Politehnikuma ēka Raiņa Bulvārī 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā Latvijas Universitātes ēka.
RTU galvenā ēka Kaļķu ielā 1, būvēta 1958. gadā. Tagad tā darbojas tikai kā RTU galvenais birojs.[1]

Rīgas Tehniskā universitāte, RTU (agrākais Rīgas Politehniskais institūts (RPI), 1958—1990) ir otrā lielākā augstskola Latvijā un vecākā tehniskā augstskola Baltijā, kuru dibināja 1862. gada 14. oktobrī. Tā tika 1958. gadā atdalīta no LVU, un sevi uzskatīja par Rīgas Politehniskās augstskolas (1862—1896) un Rīgas Politehniskā institūta (1896—1919) pēcteci.

1958. gadā atjaunoja Rīgas Politehniskais institūtu, atdalot inženierzinātņu katedras no Latvijas Valsts universitātes. 1990. gadā to pārdēvēja par Rīgas Tehnisko universitāti. Mūsdienās RTU ir 9 fakultātes, un tā ir lielākā tehniski orientētā universitāte Latvijā. 2015. gada QS EECA universitāšu reitingā RTU ieņēma 65. vietu starp Austrumeiropas un Centrālāzijas labākajām universitātēm.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Politehnikums tika izveidots 1862. gadā un tas bija pirmais politehnikuma institūts Imperiālajā Krievijā. Tas piedāvāja grādus lauksaimniecībā, ķīmijā, inženierzinātnēs, mehānikā, tirdzniecībā un arhitektūrā ar izglītību vācu valodā. Papildus četrām tehniskajām fakultātēm (arhitektūra, inženierzinātnes, mašīnbūve, ķīmija), politehnikums ietvēra arī lauksaimniecības un tirdzniecības fakultāti. Pirmie lektori ieradās no Vācijas, Šveices un Austrijas-Ungārijas. Mācību valoda bija vācu. No 1863. līdz 1869. gadam studentu skaits pieauga no sešpadsmit līdz deviņdesmit. Institūta vajadzībām tika īrētas pagaidu telpas Kaula namā Elizabetes un Suvorova (tagad K. Barona) ielas stūrī.

1869. gadā politehnikums pārcēlās uz jaunu ēku Raiņa bulvārī 19. Tā kā Krievijas impērijā trūka tehnisko universitāšu, daudzi studenti - it īpaši no Baltijas jūras valstīm - bija devušies studēt ETH Cīrihē, Karlsrūes Tehnoloģiskajā institūtā, Drēzdenes TU un Leibnica Hannoveres Universitātē. Lai to mainītu, 1874. gada 1. janvārī Krievijas ķeizars Aleksandrs II ieviesa vispārējo iesaukšanu. Tad visiem vīriešiem no 21 gada vecuma vajadzēja dienēt piecpadsmit gadus, sešus Krievijas impērijas armijā un deviņus rezervē. Krievijas universitātes absolventiem, kuri vēlējās studēt, dienēt bija nepieciešams tikai sešus mēnešus. Šī atšķirība izraisīja ievērojamu studentu skaita pieaugumu. 1874./75. Mācību gada sākumā reģistrējās 59 studenti, studentu kopskaitā bija 201 biedrs.

Rusifikācijas gaitā Krievijas ķeizars Nikolajs II ar 1896. gada 6. maija dekrētu nacionalizēja universitāti. 1896. gada 18. maijā to pārdēvēja par Rīgas Politehnisko institūtu un mācību valoda tika mainīta uz krievu. Studentu skaits turpināja pieaugt, 1913./14. Gadā sasniedzot 2088 studentus. Arhitektūras fakultātes izveidei Politehnikumā 1869. gadā bija liela nozīme, nodrošinot Rīgu ar vietēji apmācītu arhitektu grupu, kas ietekmēja raksturīgās jūgendstila arhitektūras attīstību Rīgā.[3]

Kad 1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš, Rīgas Politehniskais institūts tika evakuēts uz Maskavu un tur strādāja līdz 1918. gadam. Vācu okupācijas laikā 1918./19. gadā RPI nosauca par Baltijas Tehnisko augstskolu. 1919. gadā universitāte tika apvienota kā Latvijas Lietišķo zinātņu universitātes (Latvijas Augstskola, kopš 1923. gada: Latvijas Universitāte) tehniskā fakultāte, kas tika dibināta pēc neatkarības atgūšanas. Daļa fakultāšu atgriezās Latvijā un iestājās jaundibinātajā Latvijas Universitātē.

1958. gada 1. septembrī tehniskās fakultātes atkal tika nodalītas un pārceltas uz neatkarīgu universitāti. No 1958. līdz 1983. gadam to sauca par Rīgas Politehnisko institūtu un pēc tam piešķīra Arvīda Pelšes vārdu. 1970. gadu vidū tas kļuva par lielāko augstskolu Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā. Kopš 1990. gada marta augstskolu sauc par Rīgas Tehnisko universitāti. 1992. gada 23. aprīlī tika dibināts studentu parlaments, kas ir vecākā studentu pašpārvalde Latvijā.

Struktūrvienības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Universitāte šobrīd sastāv no 9 fakultātēm, un no 2019. gada tajās kopā bija 14 383 studenti:[4]

  • Arhitektūras fakultāte
  • Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte
  • E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultāte
  • Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultāte
  • Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte
  • Būvniecības inženierzinātņu fakultāte
  • Inženierekonomikas un vadības fakultāte
  • Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte
  • Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte
Lielākā daļa RTU fakultāšu no dažādām vietām Rīgā ir pārceltas uz RTU studentu pilsētu Ķīpsalā, kuras izbūvēšana jau tika sākta 1960. gados.[5]

Tāpat pastāv Rīgas Biznesa Skola, BALTECH studiju centrs, Neklātienes un vakara studiju departaments, Neorganiskās ķīmijas institūts, vairākas pētniecības laboratorijas, Vides modelēšanas centrs un Zinātniskā bibliotēka.

RTU ir četri reģionālie centri Daugavpilī, Cēsīs, Ventspilī un Liepājā, RTU Olaines Tehnoloģiju koledža, kā arī pārstāvniecība Indijā.

Novērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada martā RTU paziņoja, ka ieguvusi pirmo vietu starp universitātēm Latvijā starptautiskajā «U-Multirank» reitingā. Visaugstāk (A līmenī) novērtēta RTU absolventu nodarbinātība. Tāds pats vērtējums piešķirts universitātei par bakalaura programmām angļu valodā, par pašu radītajiem jeb spin-off uzņēmumiem, par pēcdoktorantūras studiju procesu un radošumu zinātnē.[6].

RTU ir arī visaugstāk novērtētā Latvijas augstskola «Times Higher Education reitings» 2020. gada ilgtspējas novērtējumā [7], kas vērtē universitāšu sniegumu ilgtspējīgā attīstībā, Iekļūstot 101.–200. vietā visaugstāk novērtēto augstskolu grupā. Visaugstāk RTU novērtēta kategorijā «Planētas aizsardzība» – šajā jomā 2020. gadā RTU atzīta par 14. labāko pasaulē [8].

RTU iekļauta arī tādos citos Eiropas un pasaules līmeņa augstskolu reitingos kā «QS pasaules universitāšu reitings», «Eduniversal» un «GreenMetric».

Universitātes rektori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Rīgas Tehniskās universitātes rektoru uzskaitījums

Ievērojami absolventi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «RTU atklāj renovēto Lielo zāli | Rīgas Tehniskā universitāte». https://www.rtu.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-07.
  2. QS University Rankings: EECA 2015
  3. Krastins, Janis (2006). "Architecture and Urban Development of Art Nouveau – Metropolis Riga". International Review of Sociology 16 (2): 395–425. doi:10.1080/03906700600709327.
  4. Structure and administration: RTU Structure
  5. «RTU vēstures mantojums Ķīpsalā | Rīgas Tehniskā universitāte». https://www.rtu.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-07.
  6. Starptautiskajā «U-Multirank» reitingā RTU — pirmajā vietā starp universitātēm Latvijā. / rtu.lv
  7. Rankings 2020
  8. Reitingi[novecojusi saite]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]