Īru izcelsmes amerikāņi

Īru izcelsmes amerikāņi (angļu: Irish Americans, īru: Gael-Mheiriceánaigh) ir īru tautības Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi. Pirmie īru ieceļotāji Jaunajā Pasaulē ieradās 17. gadsimtā. Īru izcelsmes amerikāņi ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no ASV iedzīvotāju kopskaita.

Īru izceļošanu uz Ameriku izraisīja dažādi saimnieciski un sabiedriski cēloņi. 19. gadsimta vidū Īriju smagi skāra Lielais kartupeļu bads (1845—1852), kurā bojā gāja ap 1 miljonu īru. Šajā laikā simtiem tūkstošu īru devās uz ASV, meklēdami labākas dzīves iespējas. 19. gadsimtā lielākā daļa īru ieceļotāju bija nabadzīgi zemnieki, kuri ieradās Bostonā, Ņujorkā, Filadelfijā un citās Amerikas austrumu piekrastes pilsētās, kur kļuva par lētu darbaspēku rūpniecībā un celtniecībā. Tā laika avīzēs un darba sludinājumos bieži tika izvietoti paziņojumi ar tekstu “NINA” (No Irish Need Apply), kas norādīja, ka darba devēji atsakās pieņemt darbā īrus. Līdz 20. gadsimta sākumam īri aktīvi iesaistījās politikā un kļuva par ievērojamu politisko spēku ASV. Viens no izcilākajiem īru izcelsmes amerikāņiem ir Džons Kenedijs, kurš 1961. gadā kļuva par ASV prezidentu.

Mūsdienās īru izcelsmes amerikāņi ir pilnībā iekļāvušies ASV sabiedrībā. Īrijas un ASV attiecības joprojām ir ciešas, un daudzi īru izcelsmes amerikāņi turpina uzturēt saikni ar Īriju, bieži apmeklējot to vai veidojot uzņēmējdarbības un kultūras sakarus.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Īru izcelsmes amerikāņi.