Pāriet uz saturu

Īru valoda

Vikipēdijas lapa
Īru valoda
Gaeilge 
Izruna: IPA: [ˈgeːlʲɟə]
Valodu lieto: Karogs: Īrija Īrija, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) 
Reģions: Britu salas
Pratēju skaits: Dzimtā valoda: 355 000
Kopā: 1 860 000
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Ķeltu
  Salu ķeltu
   Gēlu
    Īru valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts (īru ortogrāfija) 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Īrija Īrija
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Ziemeļīrija
Karogs: Eiropas Savienība Eiropas Savienība
Regulators: Foras na Gaeilge
Valodas kodi
ISO 639-1: ga
ISO 639-2: gle
ISO 639-3: gle 

Īru valodā runājošo procentuālais īpatsvars Īrijā un Ziemeļīrijā 2011. gadā

Īru valoda (Gaeilge, līdz 1948. gadam rakstīja Gaedhilge) ir ķeltu saimes valoda, viena no trim gēlu valodām, kurā runā daļa īruĪrijā, tā arī Apvienotajā Karalistē un īru diasporā citur pasaulē. Īru valoda ir pirmā oficiālā valoda Īrijā (aiz angļu valodas), kā arī kopš 2007. gada 1. janvāra viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.[1] Tai visradniecīgākās ir skotu gēlu un meniešu valodas.

Kādreiz plaši lietota valoda Īrijas salā, īru valoda mūsdienās ir kļuvusi par apdraudētu minoritātes valodu pašu zemē. Kritisks trieciens īru valodai bija Lielais bads (1845—1852), kad bads un emigrācija iznīcināja vai padzina ievērojamu skaitu īru valodā runājošo, īpaši lauku apvidos. Tajā pašā laikā Īrijā izplatījās pārliecība, ka angļu valoda ir atslēga uz sociāliem panākumiem, jo tā nodrošina piekļuvi izglītībai, tirdzniecībai un emigrācijai uz Lielbritāniju un Ameriku. Tā rezultātā īru ģimenes pašas pārstāja runāt dzimtajā valodā un neiemācīja to saviem bērniem.

20. gadsimta sākumā īru valoda bija uz izmiršanas robežas, taču līdz ar Īrijas Brīvvalsts izveidi 1922. gadā valdība sāka mēģinājumus to atjaunot. Tomēr angļu valoda līdz tam laikam bija tik nostiprinājusies, ka šie pasākumi neveicināja būtisku runātāju skaita pieaugumu.

Pašlaik no miljoniem valsts iedzīvotāju 2011. gadā tikai aptuveni 39% prata to pietiekamā līmenī,[2] savukārt no tiem tikai neliela daļa to lietoja ikdienā. Teritorijas, kurās īru valoda ikdienā tiek plaši tiek izmantota, dēvē par Gēltahtu (An Ghaeltacht). Tomēr šādas teritorijas Īrijā ir salīdzinoši maz.

Pirmās īru valodā, precīzāk — senajā īru valodā, rakstītās liecības ir datētas ar 4. gadsimtu. Rakstītie teksti bija rakstīti, izmantojot ogama zīmes, un atrasti Īrijas salā un Lielbritānijas salas rietumu krastos.

  1. «Rumāņu, bulgāru un Īrijas gēlu valoda kļūst par oficiālajām ES valodām». tvnet.lv. 2007. gada 1. janvāris. Skatīts: 2008. gada 23. februārī.
  2. "Īrijas pirmo valsts valodu neprot vairākums iedzīvotāju". Diena. 2011. gada 5. decembris. Atjaunināts: 2012. gada 21. augustā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]