Īstie sprogkāji

Īstie sprogkāji
Jūras pīlīte (Pollicipes cornucopia)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Žokļkājvēži (Maxillopoda)
Virskārta	Īstie sprogkāji (Thoracica)
Iedalījums
Pedunculata Sessilia
Īstie sprogkāji Vikikrātuvē

Īstie sprogkāji (latīņu: Thoracica) ir sprogkāju infraklases virskārta. Agrāk tie tika klasificēti kā Eucirripedia apakškārta. Jūrās visizplatītākie īstie sprogkāji ir jūras zīles (Balanidae) un jūras pīlītes (Lepadidae). Fosilijas zināmas jau no juras sistēmas.

Morfoloģija

Īstajiem sprogkājiem ķermenis neizteikti diferencējies galvas, krūšu un vēdera nodalījumā; pēdējais rudimentārs, vai tā nemaz nav. Neparasti ir attīstīts galvkrūšu vairogs, kas mantijas veidā apņem visu sprogkāja ķermeni. Uz mantijas ārējās virsmas izdalītie vairogi pārvērš to par izturīgu aizsargčaulu, pa kuras spraugveida atveri var izbīdīties ārā garās un lokanās kājas. Ar antenulu rudimentiem, kas atrodas uz mantijas neapsegtās galvas virsmas, saistīti cementa dziedzeri, kuru sekrēts piestiprina sprogkāji pie substrāta. Augšžokļi un abi apakšžokļu pāri ir stipri vienkāršojušies. Pie krūšu segmenta ir seši pāri tipiski divzarainu kāju. Abi kāju zari sastāv no daudziem sīkiem posmiņiem, tādēļ ar sariņiem klātās kājas var spirāliski savīties. Kājām kustoties, ūdens plūst čaulā un aiznes ūdenī esošās barības daļiņas līdz mutes atverei.

Augšanas stadijas

Ar nedaudziem izņēmumiem sprogkāju pārvēršanās sākas ar nauplija fāzi. Nauplijam raksturīgs skaidri izteikts muguras vairogs; vairoga priekšgala sānos ir viens pāris izaugumu — radziņu, nepāra dzelkņi, kas izvirzās no vairoga apakšpuses malas un vērsti kaudāli. Zem dzelkņa ķermeņa ass virzienā atrodas izaugums, kas atbilst krūtīm un vēderam.

Metanauplija fāzes beigās uz šī izauguma parādās seši pāri divzaraino kāju aizmetņu, kas vēl paslēpti zem kutikulas segas, uz trešā antenulu posma parādās piesūceknis un iezīmējas saliktās acis.

Pēc nākamās apvalka nomešanas sākas ciprisa fāze, un sprogkājis ar savu divvāku čaulu šajā laikā atgādina gliemeņvēzi (Cypris). Divvāku čaula, kas atbilst galvkrūšu vairogam, apņem visu ķermeni, turklāt no čaulas izvirzītas tikai antenulas, kurām ir piesūceknis.

Kādu laiku dzīvojot peldošā stāvoklī, ciprisa kāpurs ar antenulu palīdzību, kuros atveras cementa dziedzeri, piestiprinās pie zemūdens priekšmetiem un pāriet kūniņas stāvoklī, kuras laikā zem kūniņas ārējā apvalka izveidojas pieaugušās formas orgāni (mutes orgāni, 6 pāri sprogkāju, 5 pārkaļķotas plāksnītes). Nometot savu čaulu, kāpuram pazūd arī saliktās acis. Kāpurs pārvēršas pieaugušā īpatnī.

Sistemātika

Virskārta Īstie sprogkāji (Thoracica)

• kārta Pedunculata
  • apakškārta Heteralepadomorpha
    • dzimta Anelasmatidae
    • dzimta Heteralepadidae
    • dzimta Koleolepadidae
    • dzimta Malacolepadidae
    • dzimta Microlepadidae
    • dzimta Rhizolepadidae
  • apakškārta Iblomorpha
    • dzimta Iblidae
  • apakškārta Lepadomorpha
    • dzimta Lepadidae
    • dzimta Oxynaspididae
    • dzimta Poecilasmatidae
  • apakškārta Scalpellomorpha
    • dzimta Calanticidae
    • dzimta Lithotryidae
    • dzimta Pollicipedidae
    • dzimta Scalpellidae
• kārta Sessilia
  • apakškārta Brachylepadomorpha
    • dzimta Neobrachylepadidae
  • apakškārta Verrucomorpha
    • dzimta Neoverrucidae
    • dzimta Verrucidae
  • apakškārta Balanomorpha
    • virsdzimta Chionelasmatoidea
      • dzimta Chionelasmatidae
    • virsdzimta Pachylasmatoidea
      • dzimta Pachylasmatidae
    • virsdzimta Chthamaloidea
      • dzimta Catophragmidae
      • dzimta Chthamalidae
    • virsdzimta Coronuloidea
      • dzimta Chelonibiidae
      • dzimta Coronulidae
      • dzimta Platylepadidae
    • virsdzimta Tetraclitoidea
      • dzimta Bathylasmatidae
      • dzimta Tetraclitidae
    • virsdzimta Balanoidea
      • dzimta Archaeobalanidae
      • dzimta Balanidae
      • dzimta Pyrgomatidae

Latvijā ir konstēta viena suga, parastā jūraszīle (Balanus improvisus), kas sastopams visā Baltijas jūras piekrastē, arī Rīgas līča dienvidu daļā un Lielupes grīvā.