Kutikula

Vikipēdijas lapa
Dzīvnieku kutikulas slāņi.

Kutikula ir ārējs epidermas apvalks, kas sedz dažādus dzīvos organismus vai to daļas. Kutikulas ir mehāniski stingras, bet elastīgas, pildot aizsardzības funkciju no ārējās vides. Ķīmiski tās sastāv no organiskām vielām. Dažādi kutikulu tipi nav homoloģiski, bet atšķiras pēc izcelsmes, struktūras, funkcijām un ķīmiskā sastāva.

Augu kutikula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augu kutikula ir vaskveidīgs slānītis (no kutīna), kas klāj dažu daudzgadīgu sauszemes augu daļu virsmu (galvenokārt, lapu, stumbru un augļu epidermu). Tā pilda aizsardzības un balsta funkcijas, aizturot ūdens šķīdumus, gāzes un slimību izraisošus organismus. Kutikulas galvenā sastāvdaļa ir kutīns, kuru sintezē epidermas šūnas, sekretējot to uz ārpusi un piesūcinot ar to audu ārējo apvalku. Kutikulai ir slāņaina struktūra, un tā sastāv no celulozes, pektīna, kutīna un vaska. Bieza kutikula, kas blīvi segta ar vaska kristaliem, ir raksturīga kserofītiem, aizsargājot tos no liekiem mitruma zudumiem. Kutikulu virsmas struktūra var tikt izmantota, kā augu sugu diagnostiska īpašība.

Dzīvnieku kutikula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvnieku kutikula ir blīvs veidojums uz epitēlija šūnu virsmas, kas pilda pārsvarā aizsardzības un balsta funkcijas.

Bezmugurkaulnieku kutikula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bezmugurkaulnieku kutikula, kuru veido vienslāņa epitēlija (hipodermas) šūnas, pilda, galvenokārt, aizsardzības un balsta funkcijas. Kutikula var sacietēt (piemēram, posmkājiem), tāpēc dzīvnieka augšanas gaitā tā tiek regulāri nomesta. Kutikulas sastāvā parasti ir hitīns, kas kopā ar minerālajām un olbaltumvielām piedod tai mehānisku stingrību, bet lipīdi - ūdensnecaurlaidību. Kutikula vispirms parādās pie tārpiem ar primāro ķermeņa dobumu. Dažādām bezmugurkaulnieku grupām kutikula atšķirtas pēc ķīmiskā sastāva un uzbūves. Kutikulas sekundārie veidojumi var būt zvīņas, vairodziņi, matiņi un skropstiņas.

Mugurkaulnieku kutikula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mugurkaulnieku kutikula ir mikroskopisku bārkstiņu kopums uz epitēlija šūnu virsmas, kas izklāj iekšējos orgānus (zarnu traktu, elpošanas ceļus, nieru urīna kanālus). Fermentu klātbūtne kutikulā liecina par tās dalību orgānu funkcionēšanā.

Kutikula uz cilvēka naga.

Cilvēku kutikula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēkiem kutikula ir blīvs ādas valnītis, kas aptver naga plātni naga apakšējā daļā. Tā pilda aizsardzības funkciju, neļaujot svešķermeņiem un baktērijām piekļūt naga augšanas zonai. Kutikulas malu veido atmirušās šūnas. Izžūstot un pēc tam atslāņojoties, šī mala var sākt plaisāt un kļūt atskabargaina.