Ķīmiskais tankkuģis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ķīmiskais tankkuģis Ginga Falcon Kolumbijas upē
Uz ķīmiskā tankkuģa klāja ir sarežģītas cauruļvadu sistēmas. Attēlā 1986. gadā būvētais saūdu 43 851 dedveita (DWT) tonnu ķīmiskais tankkuģis Al Farabi Brestas ostā ar melases kravu.
MK[1] Golden Nori jūrā

Ķīmiskais tankkuģis ir tankkuģa veids, kurš paredzēts ķīmisko vielu pārvadāšanai izlietā veidā. Atbilstoši MARPOL konvencijas II pielikumam, ķīmiskais tankkuģis ir kuģis, kurš būvēts vai pielāgots jebkura Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa 17. nodaļā uzskaitītā šķidrā produkta pārvadāšanai lejamkravas veidā.[2] Bez rūpnieciskajām ķimikālijām un tīrajiem naftas produktiem, šie kuģi bieži pārvadā arī citas sensitīvas kravas, kurām nepieciešama augsta tanku tīrīšanas kvalitāte. Šādas kravas ietver palmu eļļu, augu eļļas, taukus, kaustisko sodu un metanolu.

Okeāna ķīmisko tankkuģu izmērs svārstās no 5000 dedveita (angļu: Deadweight (DWT)) tonnām līdz 35 000 DWT, kas ir mazāk nekā citu tankkuģu tipu vidējais izmērs. Tas ir tādēļ, ka ķīmisko tankkuģu krava ir specializēta un ostu termināļos, kur tajos iekrauj un izkrauj kravu, ir kuģu izmēru ierobežojumi.

Ķīmiskajiem tankkuģiem parasti ir virkne atsevišķu kravas tanku, kuri ir krāsoti ar tādām specializētām krāsām kā fenola epoksīds vai cinka krāsa, vai arī paši tanki ir izgatavoti no nerūsējošā tērauda.[3] Krāsa vai kravas tanka materiāls nosaka, kādus kravas veidus attiecīgajā tankā var pārvadāt: nerūsējošā tērauda tanki ir nepieciešami, pārvadājot tādas agresīvas skābes kā sērskābe vai fosforskābe, kamēr "vieglākas" kravas — tādas kā augu eļļas — var pārvadāt ar epoksīdu polimēriem krāsotos tankos. Krāsojums vai tanku materiāls ietekmē arī to, cik ātri tanki var tikt iztīrīti. Parasti kuģi ar nerūsējošā tērauda tankiem var pārvadāt plašāku spektru kravu un tos spēj izmazgāt ātrāk, ja kravas veids jānomaina. Tas attaisno palielinātās izmaksas, tos būvējot.

Klasifikācija[4][5][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuģus, kas pārvadā ķīmiskās vielas izlietā veidā, pēc Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa iedala trīs dažādos tipos:

1. tips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tankkuģi, kas paredzēti, lai pārvadātu produktus ar ļoti nopietnu apdraudējumu videi un drošībai. Šādi produkti prasa maksimālus preventīvos pasākumus, lai novērstu jebkādu kravas noplūdi.

2. tips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tankkuģi, kas paredzēti, lai pārvadātu produktus ar ievērojami smagu apdraudējumu videi un drošībai. Šādi produkti prasa ievērojamus preventīvos pasākumus, lai novērstu kravas noplūdi.

3. tips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tankkuģi, kas paredzēti, lai pārvadātu produktus ar pietiekami nopietniem draudiem videi un drošībai. Šādi produkti prasa vidēja līmeņa kravas ierobežošanu, lai palielinātu kuģa negrimstību bojātā stāvoklī. Ķīmisko tankkuģu tipus sauc arī par Starptautiskās Jūrniecības organizācijas tipiem 1,2 un 3 (International Maritime Organization Type 1, 2, 3 (IMO 1, 2, 3) — angļu val.).[6] Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa 17. nodaļā ir uzskaitīti šķidrie produkti un katram šādam produktam minēts arī ķīmiskā tankkuģa tips, kurš drīkst attiecīgo produktu pārvadāt. Tā kā ar IMO 1 tankkuģiem pārvadājamo kravu apjoms ir ļoti mazs, lielākā daļa ķīmisko tankkuģu ir IMO 2 un 3.

Ķīmisko tankkuģu raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kravas sūknis

Bieži ķīmiskie tankkuģi ir apgādāti ar kravas sildīšanas sistēmu, lai uzturētu nepieciešamo viskozitāti dažām kravām. Parasti sildīšana notiek, laižot zem spiediena esošu tvaiku caur nerūsējošā tērauda sildīšanas spirālēm kravas tankos. Tādā veidā siltums tiek nodots kravai, kura tālāk cirkulē tankā konvekcijas rezultātā. Visi modernie ķīmiskie tankkuģi ir dubultā korpusa kuģi un lielākajai daļai ir viens iegremdēts, hidrauliski piedzenams kravas sūknis katrā tankā ar neatkarīgu cauruļvadu sistēmu. Tas nozīmē, ka katrā tankā var pārvadāt citu kravu, nebaidoties par kravu sajaukšanos. Daudzi okeāna ķīmiskie tankkuģi var pārvadāt dažādas kravas šķirnes vienā reisā, bieži iekraujot un izkraujot šīs partijas dažādās ostās vai terminālos. Tādēļ ķīmisko tankkuģu maršrutu plānošana, kravas izvietošanas plānošana un šo kuģu ekspluatācija prasa augsta līmeņa koordināciju un īpašas zināšanas gan jūrā, gan krastā.

Tanku tīrīšana pēc kravas izkraušanas ir ļoti svarīgs ķīmisko tankkuģu darbības aspekts, jo kravas pārpalikumi var negatīvi ietekmēt nākamās iekraujamās kravas tīrību. Pirms tanku tīrīšanas tos ir pienācīgi jāventilē un jāpārliecinās, vai tie ir brīvi no potenciāli sprādzienbīstamām gāzēm. Parasti ķīmiskajiem tankkuģiem klāja šķērssijas[7] izvietotas uz klāja, nevis kravas tanku iekšpusē, lai padarītu tanku sienas līdzenas un tādējādi vieglāk tīrāmas ar pastāvīgi izvietotām tanku mazgājamajām mašīnām. Kravas tankus, neatkarīgi no tā, vai tie ir tukši vai piepildīti, parasti aizsargā no sprādzieniem ar inertās gāzes spilveniem. Bieži kā inerto gāzi izmanto slāpekli, kuru padod vai nu no pārvietojamiem saspiestas gāzes cilindriem, vai no slāpekļa ģeneratora.

Lielākā daļa jauno ķīmisko tankkuģu ir būvēti kuģu būvētavās Japānā, Korejā vai Ķīnā. Tos būvē arī Turcijā, Itālijā, Vācijā un Polijā. Japānas kuģu būvētavās ir būvēta lielākā daļa ķīmisko tankkuģu ar nerūsējošā tērauda tankiem, jo nerūsējošā tērauda metināšana ar tādu precizitāti, kāda nepieciešama kravas tanku būvei, ir grūti apgūstama prasme.

Ievērojamas, lielākās ķīmisko tankkuģu kuģniecības ir Stolt-Nielsen, Odfjell, Navig8 un Mitsui O.S.K. Lines. Fraktētāji, kuri ir kuģu gala lietotāji, pārstāv lielos naftas uzņēmumus, industriālos patērētājus, preču tirgotājus un specializētus ķīmiskās rūpniecības uzņēmumus.

Kuģu būvētavas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Motorkuģis
  2. 1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978. gada protokolu II pielikuma "Kontroles noteikumi attiecībā uz piesārņojumu, ko izraisījušas kaitīgas šķidrās vielas, kas tiek pārvadātas kā lejamkravas" 1. nodaļas "Vispārējie noteikumi" 1. noteikuma "Definīcijas" 16.1. punkts
  3. Tank Material and Coatings on Chemical Tanker Nautical Class Skatīts: 2019. gada 11. martā
  4. IBC Code IMO Skatīts: 2019. gada 19. martā
  5. Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa 2. nodaļas "Kuģa izdzīvošanas spēja un kravas tanku izvietojums" 2.1. noteikums "Vispārīgi"
  6. Ship IMO Types I, II, III Amarine Skatīts: 2019. gada 22. martā
  7. Grinšteins M., Sakss O. Jūrniecības termini Avots, 2006. 20. lpp. ISBN 9984757641

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]