Metanols

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Metanols
Methanol-2D.png Methanol.pdb.png
Metanola struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula: CH3OH
Molmasa: 32,04 g/mol
Blīvums: 791,8 kg/m3
Kušanas temperatūra: 76 K (-97 °C)
Viršanas temperatūra: 337,8 K (64,7 °C)

Metanols (metilspirts, CH3OH), ir vienkāršākais spirts. Tas ir indīgs, degošs šķidrums, kuru agrāk ieguva koksnes sausās pārtvaices procesā, tāpēc to dažreiz sauc arī par koka spirtu.

Hazard T.svg
Metanols ir indīga viela, jo organismā metabolizējas par ļoti bīstamo formaldehīdu. 30 ml metanola ir nāvējoša deva, bet mazāki daudzumi var izraisīt aklumu.

Iegūšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās metanolu lielākoties ražo no sintēzes gāzes (to iegūst no akmeņoglēm, naftas, dabasgāzes, oglekli saturošiem atkritumiem, utt.). Sintēzes gāze satur CO un H2. Katalizatora (vara, cinka oksīda un alumīnija) klātienē lielā spiedienā un temperatūrā šīs gāzes reaģē savā starpā, rodoties metanolam:

CO + 2 H2 → CH3OH

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metanols ir nozīmīga izejviela formaldehīda, metil-terc-butilētera un citu vielu ražošanai. Metanols ir arī viena no divām biodīzeļdegvielas izejvielām.