Ķemmveida glīvene
| Ķemmveida glīvene Potamogeton pectinatus (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Cirveņu rinda (Alismatales) |
| Dzimta | Glīveņu dzimta (Potamogetonaceae) |
| Ģints | Glīvenes (Potamogeton) |
| Suga | Ķemmveida glīvene (Potamogeton pectinatus) |
| Sinonīmi | |
| Stuckenia pectinata | |
 Ķemmveida glīvene Vikikrātuvē | |
Ķemmveida glīvene (latīņu: Potamogeton pectinatus) ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga. Tā ir kosmopolītiskas izplatības suga, kas sastopama visu kontinentu saldūdens tilpēs un sājūdens jūrās, izņemot Antarktīdu. Ziemeļeiropā, tostarp Latvijā, tā sastopama galvenokārt iesāļos jūras piekrastes ūdeņos, taču arī ezeros.[1]
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ķemmveida glīvene ir daudzgadīgs, 25—80 cm garš ūdensaugs. Stublājs augšdaļā ir dakšveidīgi zarains, un ir pilnīgi iegremdēts. Lapas ir matveidīgas (3—7 cm garas un 0,02—0,25 cm platas, ar gludu malu un trijām gareniskām dzīslām, lapas gals smails. Lapas maksts ir līdz 5 cm gara, brīva, aptver divus stublāja zarus. Ziedkopas kāts ir 5—10 cm garš, ziedu vārpa (garumā 3—6 cm) ir skraja, ar ziediem parasti 5 mieturos. Auglis ir ieapaļš, 0,3—0,5 cm garš riekstiņš, šķautne grumbuļaina, knābis īss. Zied jūnijā, jūlijā.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «ķemmveida glīvene - Potamogeton pectinatus L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-08-08.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķemmveida glīvene.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)