Ņūarka pie Trentas
| Ņūarka pie Trentas | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Newark-on-Trent | ||
|
| ||
| ||
  Ņūarka pie Trentas  Ņūarka pie Trentas  Ņūarka pie Trentas | ||
| Koordinātas: 53°04′34″N 0°48′33″W / 53.07611°N 0.80917°WKoordinātas: 53°04′34″N 0°48′33″W / 53.07611°N 0.80917°W | ||
| Valsts |
 Apvienotā Karaliste | |
| Zeme |
 Anglija | |
| Reģions | Austrummidlenda | |
| Grāfiste |
 Notingemšīra | |
| Distrikts | Ņūarka un Šērvuda | |
| Platība | ||
| • pilsēta | 26,14 km2 | |
| Augstums | 20 m | |
| Iedzīvotāji (2021) | ||
| • pilsēta | 30 433 | |
| • urbānā teritorija | 43 308 | |
| Laika josla | GMT (UTC+0) | |
| • Vasaras laiks (DST) | BST (UTC+1) | |
| Pasta kods | NG22–NG24 | |
| Mājaslapa |
www | |
 Ņūarka pie Trentas Vikikrātuvē | ||
_(16106247038).jpg)
.svg)
Ņūarka pie Trentas (angļu: Newark-on-Trent; izrunā: /ˌnjuːərk/) ir pilsēta un pagasts Anglijā, Notingemšīras grāfistes Ņūarkas un Šērvudas nemetropoles distrikta lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs. Atrodas grāfistes austrumdaļā Trentas upes krastā 33 km no grāfistes centra Notingemas un 241 km no valsts galvaspilsētas Londonas. Vēsturiski nozīmīga iekšzemes osta.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Vēstures avotos Ņūarkas nosaukums pirmoreiz minēts 11. gadsimta vidus Enšemas abatijas kartulārā kā Newercha — ‘jaunais cietoksnis’, bet apdzīvotā vieta, domājams, pastāvējusi jau kopš romiešu Britānijas laikiem — caur to gāja maģistrālais Fosu ceļš. 12. gadsimta vidū Linkolnas bīskaps Aleksandrs dibināja Ņūarkas cietoksni. Tajā pašā laikā pēc karaļa Henrija I rīkojuma uzbūvēts tilts pār Trentu, kā arī karalis piešķīra bīskapam tirgus tiesības Ņūarkā. 1216. gadā Ņūarkas pilī no dizentērijas mira karalis Džons.[1]
Henrija II laikā pilsēta kļuva par reģionālu vilnas un auduma tirdzniecības centru. Pēc klosteru likvidēšanas 16. gadsimtā tiesības uz pilsētu pārgāja no bīskapa kronim un Henrijs VIII piešķīra Ņūarkai pilsētas hartiju.
Anglijas pilsoņu karā Ņūarka bija rojālistu cietoksnis. Ņūarka tika aplenkta trīs reizes un beidzot padevās tikai tad, kad karalis Čārlzs I to pavēlēja pēc paša padošanās.
Viktorijas laikmetā pilsēta strauji izauga — 19. gadsimta laikā iedzīvotāju skaits pieauga no 7 līdz 15 tūkstošiem. Otrā pasaules kara laikā aviācijas bāzē pie Ņūarkas bāzējās Polijas gaisa spēku rezerves eskadriļas.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ņūarka pie Trentas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|