Vilna
- Šis raksts ir par šķiedru. Par vilnu, kas klāj dažus zīdītājdzīvniekus, skatīt rakstu apmatojums.
| Vilna | |
|---|---|
 Vilna | |
| Šķiedras veids |
|
| Lietojums | vilnas audums |
| Krāsa | dažāda, dominē baltie toņi |
| Īpašības | |
| Šķiedras garums | 50–200 mm[1] |
| Šķiedras diametrs | 15–130 μm[1] |
| Blīvums | 1,32 g/cm³[2] jeb 1320 kg/m³ |
| Stiepes izturība | 150–250 N/mm²[3] |
Vilna ir no dzīvniekiem iegūta šķiedra, kuru nocērpj aitām un citiem zīdītājiem ar biezu apmatojumu, piemēram, kazām, kamieļiem un lamām. Tikko nocirptu vilnu sauc par sviedrvilnu.[1] No vilnas tiek darināta dzija, ko pēc tam izmanto kā materiālu tekstilizstrādājumu izgatavošanā. No vilnas izgatavo arī vati. Vilna ir viens no svarīgākajiem dzīvnieku pasaules tekstilrūpniecības produktiem. Šajā jomā vienīgi zīds spēj konkurēt. Cilvēks vilnu ir sācis izmantot aptuveni 3000 gadus p.m.ē. Mūsdienās visvairāk vilna tiek iegūta Austrālijā, Ķīnā un Jaunzēlandē. Vilnas galvenā sastāvdaļa ir keratīns, kas veido 80–85% no tās sastāva.[3]
Vilnas īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vilnu veido smalka, bieži spirālē savīta šķiedra. Šķiedru viegli var burzīt, locīt, saspiest, bet pēc iedarbības atkal atjauno savu sākotnēju izskatu. Tas padara vilnu mīkstu un pūkainu, kā arī ir praktiski izmantojama. Vilna labi uzsūc mitrumu, higroskopiskums ir 14–17%,[2] bet tajā pašā laikā slikti aizvada siltumu, un šīs abas īpašības ļauj no vilnas izstrādāt audumu. Vilnas apģērbs labi saglabā ķermeņa siltumu. Vilnas audumam piemīt arī laba gaisa caurlaidība, ko nodrošina šķiedru spirālveida forma. Tas veicina arī dabisku tās attīrīšanos.
Vilnas uzbūve un sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vilnas šķiedru veido divas vai trīs daļas: epiderma, kortekss jeb garoza un serde. Kortekss veido vilnas lielāko daļu no masas. Korteksu veido divi spirāliski kopā salikti puscilindri — ortokortekss un parakortekss.[3] Serde padara šķiedru trauslāku un neizturīgāku. Vilnas galvenā sastāvdaļa ir keratīns, kas veido 80–85% no tās sastāva, bet 15–17% veido nekeratīna olbaltumvielas.[3] Ir arī taukvielas un augu piemaisījumi kā salmi un siens.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Bērziņa, V. (Velta). Tekstilmateriālu apdare. Rīga : Avots, 1987. 24. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 19. februārī. Skatīts: 2020. gada 19. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 Bērziņa, V. (Velta). Tekstilmateriālu apdare. Rīga : Avots, 1987. 26. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 19. februārī. Skatīts: 2020. gada 19. februārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Bērziņa, V. (Velta). Tekstilmateriālu apdare. Rīga : Avots, 1987. 25. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 19. februārī. Skatīts: 2020. gada 19. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vilna.- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šis ar apģērbu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|