Ō
Ō bija burts latviešu alfabētā, kurš pastāvēja līdz 1946. gadam.[1] Lībiešu alfabētā burtam Ō ir 23. kārtas numurs. Tas tiek izveidots no burta O, pievienojot tam garumzīmi virs burta. Burtu 'Ō' kopā ar burtu 'Ŗ' 1946. gadā pēc Latvijas okupācijas pārtrauca oficiāli lietot. Mūsdienās tā apzīmēto skaņu apzīmē ar burtu O.
Lietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gadījums | Īss [o] | Garš [ō] | Piemēri |
|---|---|---|---|
| Vārda saknē (pārsvarā) | [o] | — | obelisks, oboja, oforts, oktāva, olimpiāde, omārs, orhideja, orkāns, ortogrāfija, ornaments |
| Izņēmumi (vārda saknē) | — | [ō] | jods, kols, oda, opera, oms, opijs, pols |
| Aizgūto vārdu beigu daļā | — | [ō] | -ode (diode, nematode, metode), -ons (betons, biatlons, ciklons, elektrons, feļetons, žetons), -ors (aģitators, dekorators, kreditors, lektors, motors, traktors), -ozs (grandiozs, kuriozs, skandalozs, virtuozs) |
| Dažu aizgūto vārdu beigu daļā svārstīgi | [o] vai [ō] | [o] vai [ō] | balkons, balons, citrons, metafora, eskadrons |
| Neregulāri, ietekmē pat latviskus vārdus | [o] | [o] vai [ō] | omulība [uomulīks] vai [uomulība]; Aloja (pareizi [Aluoja]), Grostona (pareizi [Gruostuona]), Tosmare (pareizi [Tuosmare]) |
| Svārstības, kur abu variants ir pieļaujams | [o] | [ō] | loģika [loģika] vai [lōģika][2] |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Iluta Dalbiņa un Inese Lāčauniece. Latviešu valoda vidusskolām. Rīga : RaKa, 2001. 110. lpp. ISBN 978-9984-46-130-4.
- ↑ «3». valoda.ailab.lv. Skatīts: 2025-06-17.