Šķaudīšana jeb šķavas ir daļēji autonoms un konvulsīvs reflekss, kurā deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu vai muti, parasti ar skaļu troksni. Kairinājumu deguna dobumā parasti izraisa svešķermeņi, piemēram, putekļi, alergēni un mikroorganismi. Šķaudīšana ir arī simptoms, kas var liecināt arī par slimības sākumu,[1] piemēram, par saaukstēšanos. Šķavu galvenais uzdevums ir izvadīt no deguna dobuma un mutes nevēlamos svešķermeņus, tāpēc nav vēlams šķaudīt citu cilvēku virzienā, kuri līdz ar to varētu inficēties.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šķaudīšana.
