Šahs (monarhs)
- Šis raksts ir par valdnieka titulu. Par citām jēdziena Šahs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Šahs ir apzīmējums monarham (valdniekam) persiešu valodā un šis vārds ir pārņemts daudzās citās valodās. To lieto gan, lai apzīmētu karaliskas izcelsmes personu, gan, lai apzīmētu patiesos šī titula īpašniekus Tuvajos Austrumos. Šim titulam ir arī dažādi paveidi un papildus apzīmējumi.
Vārda izcelsme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šāh (شاه) persiešu valodā mantots no senās persiešu valodas vārda „karalis” (kšājaθija), kas ir radniecīgs vārds sanskrita vārdam क्षत्रिय (kšatrija, valdīšana) un grieķu — krasthai (iemantot).
Tas senatnē bija Irānas monarhu tituls, ieskaitot Ahemenīdu dinastiju, kas apvienoja Seno Persiju un tai iekaroja lielu starpkontinentālu teritoriju, līdz to ieņēma Aleksandrs Lielais.
Pilns Ahemenīdu valdnieku tituls bija: kšājaθija kšājaθijānām (karaļu karalis), tāpat kā persiešu šāhān šāh, kas tiešā tulkojumā arī apzīmē karaļu karali. Grieķu valodā šo apzīmējumu tulkoja kā βασιλεύς τῶν βασιλέων (basileus tōn basilēōn), kas arī ir „karaļu karalis” un savā pakāpē līdzinājās imperatoram. Abās valodās šo titulu lietoja saīsinātā formā: šah un basileus.
Savukārt, no otra vārda kšatra (valdījums, province) cēlies vārds kšatrapavan, kas tiešā tulkojumā ir „valstības aizgādnis”, kas rietumu valodās pārveidojās par satrapa gubernatoru, ienākot ar grieķu un latīņu vārda satrapes starpniecību.
Tā kā vārds tika plaši pārņemts arābu valodā, šādu nosaukumu rietumos piešķīra arī galda spēlei „šahs” un latviešu valodā uzvara šajā spēlē tiek saukta arī „šahs”.
Valstu vadītāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par šahu sauktie valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairāki Irānas monarhi un citi valdnieki, kas tos atdarināja, lietoja tieši tādu pašu titulu: „šahs”. Piemēram, Afganistānā, kur šo titulu lietoja vairāki vietējie valdnieki vai valsts galva, kurš šo titulu dažkārt mainīja un apvienoja ar citu valodu vārdiem (tai skaitā ar arābu vārdu malik, kas nozīmē „karalis” un badšah, kas bija persiešu valodas apzīmējums imperatoram).
Apvienotie tituli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šah-i-bangalā bija apvienots tituls, kuru pieņēma Bengālijas sultāns Šamsudins Iljas šahs (1342—1357), kurš šo valsti apvienoja.
Šo karalisko titulu pieņēma arī ne-musulmaņu dinastijas. Titulu „šaha” lietoja Nepālas hinduistu Maharadžadiradža (karaļu karalis) un viņa vīriešu kārtas pēcnācēji. Titulu sākotnēji Deli musulmaņu sultāns piešķīra Kulanandas hanam, kad viņš sevi bija pasludinājis par Kaski valdnieku un pēc tam šo titulu lietoja arī dažās ģimenēs, kas bija atsevišķu Nepālas vasaļvalstu valdnieku pēcteči.
Šahanšahs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rietumu valodās bieži vārds „šahs” tiek lietots neprecīzi, apzīmējot „šāhanšāhu” (karaļu karalis). Apzīmējums „šāh” tika lietots tikai Irānas monarhiem un to vēlāk lietoja vairāki Irānā bijušo impēriju valdnieki.
Būtībā šis tituls ir tas pats, kas rietumu „imperators” un tādēļ arī parasti tā tiek tulkots. Persijas (vietēji vienmēr saukta par Irānu) monarhs faktiski bija Persijas impērijas imperators (vēlāk: Irānas impērija). Līdz pat Napoleona laikiem Persija bija uzticīga rietumu valstu sabiedrotā pret Osmaņu lielsultāna tiesībām uz iekarotajām, vairākumā kristiešu apdzīvotajām teritorijām Eiropā, kur eiropieši Osmaņu impērijas „padišahu” jau uztvēra tāpat, kā rietumu „imperatoru”, „šahanšahu” atstājot par karaliska titula svešvārdu un, neuzskatot par īstu valdnieka titulu.
Pēdējais Irānas šahs Mohamads Reza Šahs Pahlavi oficiāli pieņēma titulu „šāhanšāhs” (شاهنشاه) un viņa kronēšanā rietumu valodās to tulkoja kā „imperators”. Savai sievai viņš deva titulu „šahbānu” (شاهبانو, imperatore).
Pareizticīgajā Gruzijā Giorgijs III, karaļa Bagrata III mazdēls, pirmais pieņēma titulu šahanšahs. Viņa un viņa māsas, Tamāras Lielās, valdīšanas laiks Gruzijā tiek uzskatīts par „zelta laikiem” un vēlāk, valstij nokļūstot gan turku, gan krievu varā, valdnieku tituli bieži mainījās.
Šahs bahadurs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mugalu stilā papildinājums „bahadurs” (no mong. Baturs) jebkuru titulu padara augstāku par vienu pakāpi, līdz ar to, nav iespējams to precīzi pārtulkot, jo tad tas būtu: „karalis pirmajā pakāpē”. Šādu titulu bija pieņēmuši Avadas (arī Ouda) navabi (vasaļi gubernatori), kas bija bagātākās Mugalu impērijas provinces valdnieki un atradās tuvu galvaspilsētai Deli. Vēlāk viņu pilnais tituls bija: Hazrat halids (seko personīgais vārds un tituli) šahs bahadurs, Oudas padišahs, kur tika lietots imperatora tituls „padišahs” un tas nebija pieņemami britu kolonistiem un viņi ieteica jaunu nosaukumu: „Absolūtais Mugalu valdnieks”.
Radniecīgie un citi karaliskie tituli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].svg){kind=small}
|
Osmaņu impērijas valsts iekārta | |
|---|---|---|
| Osmaņu nams (sultāns) | ||
| Lielvezīrs (1320—1922) Divāns (1586—1908) | ||
| Impērijas valdība (1908—1920) | ||
| Skatīt arī: | Administratīvais iedalījums — Millets — Lielā porta | |
Valdnieku veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Titulu „padišahs” (lielais karalis) savam imperatoram no irāņiem pārņēma Osmaņu impērija (sunītu apzīmējums „lielais sultāns” bija līdzinieks šiītu „šahanšaham”), kā arī vairāki citi islāma monarhi, kas sevi proklamēja imperatora pakāpē, tai skaitā: indiešu Mugalu valdnieki (toties tikai Osmaņu imperators no visiem viņiem sevi pasludināja arī par kalifu, kam pieder neierobežota vara pār visiem musulmaņiem tāpat kā pravietim).
- Turku tituls hünkar ir atvasinājums no persiešu hudavendigar, kas ir apzīmējums tādam, kurš ir gandrīz dievišķā pakāpē. Šis tituls droši vien bija ļoti svarīgs, lai, pirms to Osmaņu impērijā paspētu pieņemt, islāms to neizskauda.
Šahzade
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šaha valstī savu asinsradinieku pirmās pakāpes pēcteci sauca par šahzadi, kur vārdam şah tika pievienots persiešu piedēklis -zade (dēls, pēctecis). Tomēr katra šaha valstī, atkarībā no konkrētā galma tradīcijām, šis tituls tika diezgan radoši mainīts.
Osmaņu impērijā pastāvēja titula divi veidi:
- Valdnieka vīriešu kārtas pēcteči: vēlīgais kungs, imperatoriskā augstība, šaha dēls un sultāns (osmaņu turku valodā: devletli najabatlı şahzada sultan hasretleri efendi), bet troņmantnieks: vēlīgais kungs, imperatoriskā augstība, sultanāta mantinieks, vali (osmaņu turku valodā: devletli najabatlı vali ahad-i-saltanat efendi hasretleri) un viņus parasti uzrunāja: imperatoriskā augstība, vēlīgais šaha dēls (şahzade hasretleri).
- Imperatorisko princešu (siev. sultānu) dēli: bejs kungs, sultānas dēls (osmaņu turku valodā: sultanzada bey efendi).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šahs.
