Šalako

Šalako
Oriģinālais nosaukums	Shalako
Žanrs	vesterns
Režisors	Edvards Dmitriks
Producents	Euans Loids
Scenārija autors	Dž. Dž. Grifits Hals Hopers
Galvenajās lomās	Šons Konerijs Brižita Bardo Stīvens Boids Džeks Hokinss Pīters van Eiks Onora Blekmena Vudijs Strouds Eriks Saikss Aleksandrs Nokss Valērija Frenča
Studija	Palomar Pictures International Kingston Film Productions, Ltd. CCC Film
Izplatītājs	Cinerama Releasing Corporation Anglo-Amalgamated Film Distributors Columbia-Bavaria Film
Izdošana	1968. gada 26. septembris
Ilgums	113 minūtes
Valsts	Apvienotā Karaliste ASV VFR
Valoda	angļu valoda
Budžets	5 miljoni US$
IMDb profils

"Šalako" (angļu: Shalako) ir 1968. gada Apvienotās Karalistes, ASV un Rietumvācijas vesterna filma, kuras režisors ir Edvards Dmitriks. Filmā galvenās lomas atveido Šons Konerijs, Brižita Bardo, Stīvens Boids, Džeks Hokinss un Onora Blekmena. Filma balstīta uz Luisa Lemūra tāda paša nosaukuma 1962. gada romānu. Sižets risinās 19. gadsimta Amerikas dienvidrietumos un vēsta par eiropiešu aristokrātu grupu, kas nonāk konfliktā ar apaču cilts kareivjiem. Galveno varoni — vientuļo un pieredzējušo ceļinieku Šalako — atveido Konerijs. Filma pēta izdzīvošanas, civilizācijas un mežonīgo zemju mijiedarbības, kā arī attiecības starp dažādām kultūrām.

Filma filmēta Almerijas provincē, Spānijā, ko bieži izmantoja kā vietu Eiropas vesternu filmēšanai. Filmas "Šalako" pirmizrāde notika 1968. gada 26. septembrī. Filma saņēma dalītus kritiķu vērtējumus. Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 50% vērtējums.

Sižets

Filmas darbība norisinās 19. gadsimta otrajā pusē Amerikas Savienoto Valstu dienvidrietumu teritorijās, kur plašās prērijas un tuksnesīgās ainavas ir apaču cilts kontrolē. Notikumi sākas ar to, ka eiropiešu aristokrātu grupa, tostarp franču grāfiene Irina Lazāra (Brižita Bardo) un viņas pavadonis barons Frederiks fon Halštats, dodas izjādē pa mežonīgajiem rietumiem, ignorējot brīdinājumus par iespējamām sadursmēm ar indiāņiem. Ceļā grupa tiek pārsteigta apaču kareivju uzbrukumā. Grāfiene tiek izglābta pēdējā brīdī, kad iejaucas vientuļš kovbojs Šalako (Šons Konerijs), bijušais ASV kavalērijas karavīrs, kurš labi pārzina vietējos apstākļus un indiāņu paražas. Viņš brīdina ceļotājus par nopietno apdraudējumu un uzņemas viņus pavadīt atpakaļ uz drošu vietu. Grupai atkāpjoties, spriedze pieaug ne tikai starp baltajiem un indiāņiem, bet arī pašā ceļotāju vidū — sāk izpausties individuālās vājības, bailes un nesaskaņas. Daži no aristokrātiem ignorē Šalako norādījumus, tādējādi apdraudot visus. Tajā pašā laikā starp Šalako un grāfieni Irinu izveidojas savstarpēja cieņa un romantiskas jūtas. Tālākajos notikumos grupa tiek vajāta un iesprostota kanjonā. Viņi spiesti cīnīties par izdzīvošanu, pārvarot gan dabas šķēršļus, gan psiholoģisku un fizisku apdraudējumu no indiāņu uzbrukumiem. Daži ceļotāji iet bojā, citi cenšas izpirkt savas kļūdas. Filmas kulminācija ir konfrontācija starp Šalako un apaču līderi, kas tiek atrisināta ar cieņu balstītā duelī, nevis pilna mēroga kaujā.

Filma ilustrē sadursmi starp Eiropas aristokrātijas manierīgo, uz formālismu balstīto dzīvesveidu un skarbo, neparedzamo Amerikas pierobežas realitāti. Eiropieši sākotnēji uzskata savas paražas un statusu par garantu drošībai, taču ātri vien saprot, ka izdzīvošanai šajos apstākļos nepieciešamas pavisam citas prasmes un attieksme. Lielākā daļa sižeta risinās situācijā, kur varoņiem jāpielāgojas dabas apstākļiem un jāspēj pieņemt ātrus lēmumus, lai izdzīvotu. Šalako iemieso izdzīvošanas instinktu, vietējo vidi izprotošu cilvēku, pretstatā bezrūpīgajiem ceļotājiem. Filmā atainota kompleksa dinamika starp kolonizatoriem un pamatiedzīvotājiem. Apaču rīcība nav viennozīmīgi ļauna — tā tiek attēlota kā atbilde uz baltā cilvēka pārkāpumiem un teritoriālo invāziju. Tajā pašā laikā parādīta iespēja dialogam un savstarpējai cieņai, kā to ilustrē Šalako attiecības ar indiāņiem. Šalako un grāfienes Irinas attiecības kalpo par stāsta emocionālo kodolu, atklājot abu personību attīstību — no savstarpējas neuzticēšanās līdz pieņemšanai un cieņai pāri kultūru robežām.

Aktieri un varoņi

Filmas “Šalako” aktieru ansamblī apvienoti britu, franču un vācu aktieri, kas atveido gan mežonīgo rietumu vidē rūdītus varoņus, gan augstdzimušus eiropiešu ceļotājus. Galvenās lomas izceļas ar spēcīgu dramatismu un kultūru sadursmes attēlojumu. Filmas varoņu mijiedarbība atklāj dažādas pieejas izdzīvošanai, morāles principiem un spēju pielāgoties svešai videi.

• Šons Konerijs atveido Šalako — bijušo ASV kavalērijas seržantu, kurš pēc dienesta palicis uz dzīvi pierobežas teritorijā. Viņš ir zinošs un pieredzējis ceļinieks, kurš izprot gan vietējo indiāņu paražas, gan apkārtējās vides bīstamību. Šalako ir nosvērts, godprātīgs un orientēts uz taisnīgumu, turklāt filmā viņš kalpo kā tilts starp divām kultūrām – eiropiešiem un apačiem.
• Brižita Bardo tēlo grāfieni Irinu Lazāru — neatkarīgu un spēcīgu franču aristokrāti, kura kopā ar citiem augstdzimušiem ceļotājiem dodas izjādē pa Amerikas dienvidrietumiem. Viņas tēls attīstās no sākotnējas vieglprātības līdz dziļai izpratnei par apkārtējo realitāti. Starp Irinu un Šalako veidojas cieša emocionāla saikne.
• Stīvens Boids atveido Boski Fultonu — grupas ceļvedi un bijušo karavīru, kurš ir impulsīvs un dažbrīd bīstami savtīgs. Viņa rīcība bieži vien nostāda citus ceļotājus riskantās situācijās.
• Pīters van Eiks atveido baronu Frederiku fon Halštatu — vācu aristokrātu, kurš pārstāv Eiropas tradicionālos uzskatus par statusu un varu. Viņa attieksme pret vietējiem apstākļiem un vietējiem iedzīvotājiem bieži ir augstprātīga, taču situācijai kļūstot kritiskai, atklājas viņa trūkumi un morālā vājība.
• Džeks Hokinss spēlē seru Čārlzu Dagetu — pieredzējušu britu aristokrātu, kurš cenšas saglabāt kārtību un autoritāti, bet sastopas ar pārbaudījumiem, kurus viņa stāvoklis vairs nespēj atrisināt.

Filmēšana

Filma Šalako tika uzņemta 1968. gadā Spānijas dienvidos, Almerijas tuksnesī, kas tajā laikā bija kļuvusi par vienu no populārākajām Spaghetti Western filmu uzņemšanas vietām. Šis reģions ar sausajām ainavām, klinšainajiem kanjoniem un pustuksnešainajiem plašumiem nodrošināja autentisku fonu 19. gadsimta Amerikas dienvidrietumu atainojumam. Filmas režisors bija pieredzējušais amerikāņu kinorežisors Edvards Dmitriks, kurš bija viens no tā sauktajiem Holivudas “desmitnieka” režisoriem un bija pazīstams ar savu darbu gan filmu nozarē, gan politiskās pārliecību dēļ.

Scenāriju rakstīja Dž. Dž. Grifits (J. J. Griffith) un Hals Hopers (Hal Hopper), balstoties uz amerikāņu vesternu rakstnieka Luisa Lemūra tāda paša nosaukuma romānu. Lemūra darbi bieži raksturo stipri, ētiski vadīti varoņi, kas saskaras ar skarbiem dabas apstākļiem un morālām izvēlēm, un šie motīvi tika saglabāti arī filmas scenārijā. Filmas budžets sasniedza aptuveni 5 miljonus ASV dolāru, kas tā laika Eiropas kinematogrāfijā bija ievērojama summa. Producenti bija Euans Loids (Euan Lloyd) un citi, kuri organizēja filmu kā starptautisku kopražojumu. Filmas producēšanā piedalījās britu un rietumvācu kinostudijas, kas no vairākām Eiropas valstīm nodrošināja gan finanšu resursus, gan aktieru un tehniskā personāla piesaisti.

Šāda angļu un vācu sadarbība bija raksturīga tā laika Eiropas kinoindustrijai, īpaši vesternu žanrā, kas ieguva lielu popularitāti arī ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Starptautiskais aktieru sastāvs, tostarp Šons Konerijs un Brižita Bardo, kā arī autentiskā tuksneša vide padarīja filmu pievilcīgu gan Eiropas, gan Ziemeļamerikas auditorijai.

Ārējās saites

• IMDb profils (angliski)
• AllMovie profils (angliski)
• Turner Classic Movies profils (angliski)
• TV.com profils (angliski)
• Metacritic profils (angliski)
• Box Office Mojo profils (angliski)
• Rotten Tomatoes profils (angliski)