Šampaņa

Šampaņa (franču: Champagne) ir vēsturisks reģions Francijas ziemeļaustrumos. Reģions ir atrodams aptuveni 150 km uz austrumiem no Parīzes un robežojas ar Lorēnu, Burgundiju, un Ildefransu. Šampaņa ir ieguvusi slavu ar savu vīna ražošanas vēsturi. Lai gan vīnogulājus šajā apgabalā sāka audzēt jau senatnē, mūsdienās pazīstamais dzirkstošais vīns (šampanietis) tika izstrādāts 17. gadsimtā.

Šampaņa kā reģions ir zināma jau kopš viduslaikiem, un tās stratēģiskā atrašanās vieta starp Franciju, Vāciju un Beļģiju ir padarījusi to par nozīmīgu tirdzniecības un politisko mezglu. Viduslaikos Reimsas katedrāle bija vieta, kur notika Francijas karalisko personu kronēšanas ceremonijas.

Klimats

Šampaņas reģionam ir unikāli ģeogrāfiskie apstākļi, kas ir izšķiroši svarīgi kvalitatīva dzirkstošā vīna ražošanai. Reģiona augsne ir bagāta ar kaļķakmeni, kas nodrošina lielisku ūdens novadīšanu un palīdz uzturēt ideālu mitruma līmeni vīnogām.

Klimats ir mēreni vēss, kas ir labs, lai radītu dzirkstošu vīnu ar augstu skābuma līmeni, kas ir būtisks, lai saglabātu šampanieša svaigumu un garšu.

Vīna ražošana

Šampanietis ir slavenākais produkts no šī reģiona, un tas tiek gatavots no trim galvenajām vīnogu šķirnēm: Chardonnay, Pinot Noir un Pinot Meunier. Ražošanas process ir stingri regulēts saskaņā ar AOC (Appellation d'Origine Contrôlée) sistēmu, kas garantē dzēriena kvalitāti un izcelsmi. Tikai dzirkstošais vīns, kas ražots Šampaņas reģionā pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā šampanietis.

Skatīt arī

Šampaņa-Ardēni

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šampaņa.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)