Dzirkstošais vīns ir vīns ar salīdzinoši augstu oglekļa dioksīda saturu. Oglekļa dioksīds dzirkstošajā vīnā veidojas dabīgi, vīna maisījumu otrreizēji saraudzējot.[1] Vīnu, kurā oglekļa dioksīds ievadīts mākslīgi, sauc par gāzēto vīnu.[2] Dzirkstošais vīns var būt dažāda salduma, ar dažādu alkohola saturu, un tā krāsa var būt no gaišas līdz pat sarkanai. Visslavenākais dzirkstošā vīna veids ir šampanietis, ko gatavo no Francijas ziemeļaustrumu Šampaņas apgabalā augušām vīnogām.[3] Vēl bez šampanieša pazīstami arī tādi dzirkstošie vīni kā sekts, Crémant, Spumante un Cava.[4]
Dzirkstošā vīna pagatavošanai vajadzīgs vīna pamatmaisījums, cukurs un īpaša rauga tīrkultūra. Pazīstamas divas galvenās dzirkstošā vīna pagatavošanas metodes — klasiskā jeb tradicionālā metode (franču: Méthode traditionnelle, Méthode classique) un Šarmā metode (Méthode Charmat). Abu metožu pamatā ir otrreizējā rūgšana, kas notiek vīna pamatmaisījumam pievienojot cukuru un raugu, kas sāk cukura pārraudzēšanāspirtā un oglekļa dioksīdā. Rūgšanas laikā izdalījies oglekļa dioksīds rada paaugstinātu spiedienu, tāpēc otrreizējā raudzēšana jāveic spiediena izturīgos traukos. Klasiskās metodes gadījumā tas notiek stikla pudelēs, bet Šarmā metodes gadījumā — augstspiediena tērauda tvertnēs, no kurām paaugstinātā spiedienā dzirkstošo vīnu pēc tam iepilda pudelēs.[1]
↑Pēters Bormans. Kokteiļi. Rokasgrāmata. 1444 receptes ar alkoholu un bez tā. Tulkojusi Everita Jansone (2. izd.). Rīga : Zvaigzne ABC, 2004. 34.—35. lpp. ISBN978-9934-0-0965-5.
