Šampanietis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Glāze šampanieša

Šampanietis (franču: champagne) ir dzirkstošais vīns, kas gatavots no Francijas ziemeļaustrumu Šampaņas apgabalā augušām vīnogām. Tā gatavošanā parasti izmanto 3 vīnogu šķirnes noteiktā attiecībā — 27% gaišās šardonē (Chardonnay) vīnogas, 38% tumšās Pinot Noir un 35% Pinot Meunier vīnogas, kas arī veido šampanietim raksturīgo garšu.[1]

Gadījumā, ja šampanieti gatavo tikai no šardonē šķirnes vīnogām, to sauc par Blanc de Blanc (latviešu: Baltais no baltajām). Šāds vīns ir ļoti viegls un atspirdzinošs. Savukārt šampanieti, kam izmantotas tikai melnās Pinot Noir un Pinot Meunier šķirnes vīnogas, sauc par Blanc de Noirs (latviešu: Baltais no tumšajām). Šādam šampanietim ir pilnīgāka un spēcīgāka garša.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pjēra Perinjona piemineklis Moët et Chandon vīna darītavā

Vīns Šampaņā gatavots jau kopš 3. gadsimta, un līdz pat 17. gadsimtam tā gaišais, sarkanais un sārtais vīns nav īpaši atšķīries no citos reģionos gatavotajiem vīniem. Tas mainījies 17. gadsimta beigās, kad benediktiešu mūks un pagrabmeistars doms Pjērs Perinjons (Pierre Pérignon; 1638—1715) atklājis otrreizējo raudzēšanu, kas ir šampanieša iegūšanas pamatā. 1729. gadā tiek izveidota pirmā šampanieša ražotne, bet 1927. gadā noteikti šampanieša kvalitātes standarti un ražošanas apgabals.[1]

1907. gadā franču zinātnieks Žans Eižens Šarmā (Jean Eugène Charmat) Monpeljē Universitātē izstrādā tā saukto Šarmā (Charmat) metodi, kurā ottreizējo vīna raudzēšana veic nevis atsevišķās pudelēs, bet gan līdz 10 000 litru lielās tvertnēs. Raudzēšana ilgst vismaz 24 dienas līdz spiediens tvertnē sasniedz 5 atmosfēras. Tad saraudzēto tvertņu saturu atdzesē un filtrē, atdalot rauga nogulsnes. Visbeidzot gatavo šampanieti 3 mēnešus iztur īpašā tvertnē paaugstinātā spiedienā līdz pilda pudelēs un aizvāko.[1]

Gatavošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1889. gada gravīra, kurā attēlots pagrabmeistars vīna pagrabā grozam vīna pudeles

Šampanieša gatavošanai paredzētās vīnogu sulas iegūšanai izmanto mehāniskās spiedes ar mazāku spiedienu, nekā vīna gatavošanai. No 4 tonnām vīnogu var iegūt aptuveni 2050 litru pirmās noteces sulas (de cuvee), ko izmanto pirmšķirīgākā šampanieša gatavošanai, taču otro un trešo spiedienu sulu lieto zemākas kvalitātes šampanieša gatavošanai.[1]

Izspiesto sulu nostādina apmēram 12—20 stundas, salej mucās un atstāj uz aptuveni 2 nedēļām, ļaujot notikt pirmajai spirta rūgšanai. Pēc tam vīnu garšo un veido tā cuvee maisījumus, apvienojot dažāda vecuma ieraudzētos vīnus no dažādiem vīna dārziem, lai nodrošinātu vīna īpašību nemainību. Pjērs Perinjons bija pirmais, kurš atzina vīna maisījumu veidošanas nozīmi nemainīgas vīna kvalitātes nodrošināšanā. Viņš bija arī pirmais, kurš šampanieša pudelēm kā aizbāzni izmantojis korķi.[1]

Sagatavotajam cuvee maisījumam pieber cukuru, īpašu raugu un labi izturētu vīna maisījumu, ko sauc par tirāžas liķieri. Tad vīnu sapilda pudelēs, aizvāko ar kroņkorķiem vai plastmasas korķiem un īpašā novietojumā ievieto vīna pagraba plauktos. Šajā posmā notiek vīna otrreizējā rūgšana, kurā radusies ogļskābā gāze šķīst vīnā, to sagāzējot. Vienā standarta tilpuma pudelē rūgšanas laikā veidojas apmēram 4 litri oglekļa dioksīda. Otrreizējā raudzēšana ilgst aptuveni 1—3 mēnešus, un pēc tās šampanieti iztur vēl no viena līdz trim gadiem, atkarībā no ražotāja un ražotā šampanieša veida.[1]

Pirms šampanieša pudeles nosūta realizēšanai vispirms no šampanieša atdala jebkādas rūgšanas laikā veidojušās nogulsnes. To paveic pudeles ievietojot īpašā koka rāmī ar maināmu pudeļu novietojumu. Pudeles laiku pa laikam pagriež, veicinot nogulšņu nosēšanos uz pudeles kakliņa. Vienā dienā pagrabmeistars var šādi pagriezt līdz pat 38 000 pudeļu. Kad nogulsnes nosēdušās, pudeļu kakliņus ievieto tvertnēs ar saldēšanas šķīdumu, kas nogulsnes sasaldē. Noņemot korķi, spiediena dēļ ledus lodītēs sasalušās nogulsnes viegli atdalās no šampanieša. Tad katrai pudelei, atkarībā no vajadzīgā cukura daudzuma, pievieno noteiktu vīna un cukura maisījumu. Pēc tam pudeles aizkorķē ar sēnes korķi, ko nostiprina ar aptuveni 50 centimetrus garu metāla režģīti. Šampanieša uzglabāšanas laiks ir no 15 mēnešiem līdz pat 15 gadiem.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Daina Kārkliņa un Inga Ciproviča (2008). Pārtikas produktu tehnoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 83—84. lpp. ISBN 978-9984-45-156-5.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]