Šampanietis

Šampanietis (franču: champagne [ʃɑ̃.paɲ]) ir dzirkstošais vīns, kas gatavots no Francijas ziemeļaustrumu Šampaņas apgabalā augušām vīnogām. Tam izmanto pēc ražotāja receptūras noteiktā attiecībā sajauktus līdz 3 vīnogu šķirņu — gaišo šardonē (Chardonnay) vīnogu, tumšo Pinot Noir un Pinot Meunier — vīnus, kas arī veido attiecīgajam šampanietim raksturīgo garšu.^[1]

Gadījumā, ja šampanieti gatavo tikai no šardonē šķirnes vīnogām, to sauc par Blanc de blanc (no franču valodas — 'baltais [vīns] no baltajām [vīnogām]'). Šāds vīns ir ļoti viegls un atspirdzinošs. Savukārt šampanieti, kam izmantotas tikai tumšās Pinot Noir un Pinot Meunier šķirnes vīnogas, sauc par Blanc de noirs (no franču valodas — 'baltais [vīns] no tumšajām [vīnogām]'). Šādam šampanietim ir pilnīgāka un spēcīgāka garša.^[1]

Vēsture

Vīns Šampaņā gatavots jau kopš 3. gadsimta, un līdz pat 17. gadsimtam tā gaišais, sarkanais un sārtais vīns nav īpaši atšķīries no citos apgabalos gatavotajiem vīniem. Tas mainījās 17. gadsimta beigās, kad benediktiešu mūks un pagrabmeistars doms Pjērs Perinjons (Pierre Pérignon; 1638—1715) atklāja otrreizējo raudzēšanu, kas ir šampanieša iegūšanas pamatā. 1729. gadā tika izveidota pirmā šampanieša ražotne, bet 1927. gadā noteikti šampanieša kvalitātes standarti un ražošanas apgabals.^[1]

1907. gadā franču zinātnieks Žans Eižens Šarmā (Jean Eugène Charmat) Monpeljē Universitātē izstrādāja tā saukto Šarmā metodi (Méthode Charmat), kurā otrreizējo vīna raudzēšana veic nevis atsevišķās pudelēs, bet gan līdz 10 000 litru lielās tvertnēs. Raudzēšana ilgst vismaz 24 dienas, līdz spiediens tvertnē sasniedz 5 atmosfēras. Tad saraudzēto tvertņu saturu atdzesē un filtrē, atdalot rauga nogulsnes. Visbeidzot šampanieti 3 mēnešus iztur īpašā tvertnē paaugstinātā spiedienā, tad pilda pudelēs un aizvāko.^[1]

Gatavošana

1889. gada gravīra, kurā attēlots pagrabmeistars, vīna pagrabā apgrozot šampanieša pudeles

Šampanieša gatavošanai paredzētās vīnogu sulas iegūšanai izmanto mehāniskās spiedes ar mazāku spiedienu, nekā vīna gatavošanai. No 4 tonnām vīnogu var iegūt aptuveni 2050 litru pirmās noteces sulas (de cuvée), ko izmanto pirmšķirīgākā šampanieša gatavošanai, bet otro un trešo spiedienu sulu lieto zemākas kvalitātes šampanieša gatavošanai.^[1]

Izspiesto sulu nostādina apmēram 12—20 stundas, salej mucās un atstāj uz aptuveni 2 nedēļām, ļaujot notikt pirmajai spirta rūgšanai. Pēc tam vīnu garšo un veido tā cuvée maisījumus, apvienojot dažāda vecuma ieraudzētos vīnus no dažādiem vīna dārziem, lai nodrošinātu vīna īpašību nemainību. Pjērs Perinjons bija pirmais, kurš atzina vīna maisījumu veidošanas nozīmi nemainīgas vīna kvalitātes nodrošināšanā. Viņš bija arī pirmais, kurš šampanieša pudelēm kā aizbāzni izmantojis korķi.^[1]

Sagatavotajam cuvée maisījumam pieber cukuru, īpašu raugu un labi izturētu vīna maisījumu, ko sauc par tirāžas liķieri. Tad vīnu sapilda pudelēs, aizvāko ar kroņkorķiem vai plastmasas korķiem un īpašā novietojumā ievieto vīna pagraba plauktos. Šajā posmā notiek vīna otrreizējā rūgšana, kurā radusies ogļskābā gāze šķīst vīnā, to sagāzējot. Vienā standarta tilpuma pudelē rūgšanas laikā veidojas apmēram 4 litri oglekļa dioksīda. Otrreizējā raudzēšana ilgst aptuveni 1—3 mēnešus, un pēc tās šampanieti iztur vēl no viena līdz trim gadiem, atkarībā no ražotāja un ražotā šampanieša veida.^[1]

Pirms šampanieša pudeles nosūta realizēšanai, vispirms no šampanieša atdala jebkādas rūgšanas laikā veidojušās nogulsnes. To paveic, pudeles ievietojot īpašā koka rāmī ar maināmu pudeļu novietojumu. Pudeles laiku pa laikam pagriež, veicinot nogulšņu nosēšanos uz pudeles kakliņa. Vienā dienā pagrabmeistars var šādi pagriezt līdz pat 38 000 pudeļu. Kad nogulsnes nosēdušās, pudeļu kakliņus ievieto tvertnēs ar saldēšanas šķīdumu, kas nogulsnes sasaldē. Noņemot korķi, spiediena dēļ ledus lodītēs sasalušās nogulsnes viegli atdalās no šampanieša. Tad katrai pudelei, atkarībā no vajadzīgā cukura daudzuma, pievieno noteiktu vīna un cukura maisījumu. Pēc tam pudeles aizkorķē ar sēnes formas korķi, ko nostiprina ar aptuveni 50 centimetrus garu metāla režģīti. Šampanieša uzglabāšanas laiks var būt no 15 mēnešiem līdz pat 15 gadiem.^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 ^1,7 Daina Kārkliņa, Inga Ciproviča. Pārtikas produktu tehnoloģija. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 83.—84. lpp. ISBN 978-9984-45-156-5.

Ārējās saites

„Šampānietis | dzirkstoši vīni” Arhivēts 2015. gada 11. augustā, Wayback Machine vietnē. (latviski). bar.lv. Skatīts: 2015. gada 30. novembrī.
Comité Interprofessionnel du vin de Champagne (CIVC) oficiālā mājaslapa (angliski)
„Kā īsti radies šis ekskluzīvais dzēriens — šampanietis?” Arhivēts 2013. gada 1. janvārī, Wayback Machine vietnē. (latviski). tvnet.lv, 2012. gada 27. decembris. Skatīts: 2015. gada 30. novembrī.
„Šampanieša noslēpumi” Arhivēts 2013. gada 6. janvārī, Wayback Machine vietnē. (latviski). tvnet.lv, 2012. gada 31. decembris. Skatīts: 2015. gada 30. novembrī.

[Kārkliņa,_Ciproviča-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 ^1,7 Daina Kārkliņa, Inga Ciproviča. Pārtikas produktu tehnoloģija. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 83.—84. lpp. ISBN 978-9984-45-156-5.

[1]