Šarls Pero

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šarls Pero
Charles Perrault
Šarls Pero
Personīgā informācija
Dzimis 1628. gada 12. janvārī
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Miris 1703. gada 16. maijā (75 gadi)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Tautība Francūzis
Literārā darbība
Valoda Franču

Šarls Pero (franču: Charles Perrault; dzimis 1628. gada 12. janvārī, miris 1703. gada 16. maijā) bija franču rakstnieks.

Pero lika pamatus jauna literārā žanrapasakas — izveidē. Viņš ir sarakstījis pasakas par Pelnrušķīti, Zilbārdi, runci zābakos, Sarkangalvīti. Vēlāk vairākas viņa pasakas pārrakstīja brāļi Grimmi, kā arī darbu motīvi tika izmantoti operā, baletā, teātrī, filmās. Pero bija ietekmīga persona 17. gadsimta Francijas literatūrā.

Pero literārā un politiskā darbība sakrita ar Francijas karaļa – saules Luija XIV valdīšanas laiku, kas iezīmēja Francijas vadošo lomu Eiropā arhitektūrā un mākslas jomā. Viņš pats ņēma dalību Francijas Zinātņu Akadēmijas dibināšanā, kā arī piedalījies Gleznošanas Akadēmijas atjaunošanā. Piederēdams pie augstākās ierēdniecības un sadarbojoties ar savu brāli Pjeru, kas bija iegādājies galvenā Parīzes nodokļu savācēja amatu, Šarls varēja ietekmēt notikumus Francijas literāro aprindu vidū un kļuva par modernistu frakcijas līderi kaujās starp konservatoriem un modernistiem. Vēlāk, nodibinoties Literatūras u Beletristikas nodaļai Zinātņu Akadēmijā, Šarls tika iecelts par tās sekretāru un kalpoja karaļa Luija XIV finanšu ministra Kolbēra pakļautībā.

Izmantodams Kolbēra administratīvo atbalstu, Šarls palīdzēja savam otram brālim Klodam tikt par projektētāju jaunajam Luvras spārnam, ko būvēja starp 1665. – 1680. gadu (Kolbērs pārraudzīja celtniecību), turklāt Pero jaunākā projektam dota priekšroka salīdzinoši ar slaveno itāļu arhitektu Bernīni. Izvēlei par labu darbojās gan zemākā piedāvātā cena, gan antagonisms starp Bernīni un vadošajiem karaļa galminiekiem, ieskaitot Kolbēru. Tomēr karalis, kas simpatizēja itālim un nedaudz nicināja sava ministra taupīgumu, pasūtījis Bernīni savu bronzas bareljefu.

Savukārt Pero, gribēdams sintezēt literatūru un arhitektūru, 1669. gadā ieteica Luijam XIV iekļaut Versaļas dārzu labirintos 31 strūklaku, kur katrai būtu jāprezentē vienu no Ezopa fabulām, ko arī realizēja laika posmā starp 1672. un 1677. gadu. Ūdens strūklām, kas šļācās no attēloto dzīvnieku mutēm, vajadzēja imitēt sarunas starp tiem. Katras strūklakas tuvumā atradās plāksne ar attiecīgās fabulas četrrindi, ko sarakstīja galma dzejnieks Benserāts. Savukārt Pero izstrādāja labirintu rokasgrāmatu ar attiecīgu nosaukumu, ko izdeva karaļa tipogrāfija.

Būdams galma amatpersona un jau pazīstams “nopietns rakstnieks”, šarls Pero publicējis pasakas zem sava deviņpadmitgadīgā dēla vārda, jo tolaik pasaka vēl tika uzskatīta par “zemo žanru”, ko dēls, gribēdams kļūt par karaļa brāļameitas sekretāru, pat veltīja princesei. Vēlāk, jau XX gadsimta laikā, šis veltījums radīja pat diskusijas par Pero pasaku autorību.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]