Ūdri

Šis raksts ir par dzīvniekiem. Par citām jēdziena Ūdri nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ūdri Lutrinae (Bonaparte, 1838)
Eiropas ūdrs (Lutra lutra)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta	Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta	Sermuļu virsdzimta (Musteloidea)
Dzimta	Sermuļu dzimta (Mustelidae)
Apakšdzimta	Ūdri (Lutrinae)
Ūdri Vikikrātuvē

Ūdri jeb ūdru apakšdzimta (Lutrinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām. Tā apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas ūdru sugas, kas iedalītas 7 ģintīs.

Ūdri ir sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu. Tie ir gan saldūdens, gan sālsūdens dzīvnieki. Ūdri pamatā dzīvo ūdenstilpju krastos un peld ūdenī tikai, lai medītu. Pārējā laikā tie uzturas krastā, lai nesamērcētu savus kažokus. Tomēr kalāni lielāko daļu sava mūža pavada jūrā.

Izskats un īpašības

Āzijas īsnagu ūdrs ir mazākais no visiem ūdriem

Ūdriem ir slaidi, gari ķermeņi un relatīvi īsas kājas, ķepām ir peldplēves. Lielākai daļai ir asi nagi, un visiem, izņemot kalānus, ir gara, muskuļota aste. Ūdru kažoks ir dubults: pavilna ir mīksta un bieza, bet no ūdens to sargā gari akotmati. Pavilna zem akotmatiem saglabājas sausa, un, tā kā starp matiņiem ir ieslēgts gaiss, ūdram ūdenī ir silti. Atšķirībā no citiem jūras zīdītājiem ūdriem nav zemādas tauku, kas tos sargātu no aukstuma, tādēļ sausa pavilna ir ļoti svarīga dzīvnieka labsajūtai.

Ūdri ir ļoti aktīvi dzīvnieki. Lielākā daļa no tiem dzīvo aukstā ūdenī, tādēļ tiem ir ne tikai ūdenim piemērots apmatojums, bet, lai saglabātu ķermeņa siltumu, ūdri daudz ēd. Piemēram, Eiropas ūdrs katru dienu apēd tik daudz barības, ko var salīdzināt ar 15% no tā svara, bet kalānam atkarībā no ūdens temperatūras jāapēd 20—25% barības, salīdzinot ar paša svaru. Ja ūdens temperatūra ir 10 °C, tad katru stundu ūdrs noķer 100 gramus zivju, lai izdzīvotu. Lielākā daļa ūdru dienā medībām veltī 3—5 stundas, bet mātīte, kas zīda mazuļus, 8 stundas.

Ūdri ir ļoti rotaļīgi un atraktīvi dzīvnieki. Dažādām sugām ir atšķirīgas sociālās struktūras; ir sugas, kuru indivīdi ir izteikti vientuļnieki, bet citas sugas ir sabiedriskas un dzīvo baros.

Lielākais no visiem ūdriem ir Brazīlijas dižūdrs, kura ķermeņa garums var sasniegt 1,8 m, bet svars 45 kg. Starp saldūdens ūdriem tas ir arī vislielākais ūdensmīļotājs. Toties Āzijas īsnagu ūdrs ir vismazākais no visiem ūdriem. Tā garums no purna līdz astes galam ir 0,9 m, svars 5 kg.

Barība

Ūdri galvenokārt barojas ar ūdensdzīvniekiem — pamatā ar zivīm un vēžveidīgajiem. Tie ēd arī kukaiņus, vardes, putnus un citus mazus dzīvniekus.

Sistemātika

Ūdru apakšdzimta (Lutrinae)

• ģints Amerikas ūdri (Lontra)
  • Dienvidu upesūdrs (Lontra provocax)
  • Garastes upesūdrs (Lontra longicaudis)
  • Jūrasūdrs (Lontra felina)
  • Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis)
• ģints Dižūdri (Pteronura)
  • Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis)
• ģints Eirāzijas ūdri (Lutra)
  • Eiropas ūdrs (Lutra lutra)
  • Japānas ūdrs (Lutra nippon)
  • Sumatras ūdrs (Lutra sumatrana)
• ģints Īsspalvainie ūdri (Lutrogale)
  • Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata)
• ģints Kalāni (Enhydra)
  • Kalāns (Enhydra lutris)
• ģints Īsnagu ūdri (Amblonyx)
  • Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus)
• ģints Beznagu ūdri (Aonyx)
  • Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis)
• ģints Raibkakla ūdri (Hydrictis)
  • Raibkakla ūdrs (Hydrictis maculicollis)

Galerija

• 
  Brazīlijas dižūdrs
• 
  Eiropas ūdrs
• 
  Ziemeļamerikas upesūdrs
• 
  Kalāns

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ūdri.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)
• The International Otter Survival Fund
• Ūdru attēli (Animal Diversity Web)
• Lutrinae Photo
• Otters
• Saving Otters