Žūšanas plaisas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Žūšanas plaisas

Žūšanas plaisas ir plaisas, kas rodas izžūstot un sablīvējoties ar ūdeni piesūcinātām mālainām vai kaļķainām dūņām, kā rezultātā uz dūņu virsmas veidojas neregulāri poligonāli apgabali. Plaisu dziļums parasti nepārsniedz dažus centimetrus. Mālos ir zināmas žūšanas plaisas līdz 3 metru dziļumam un līdz 10—15 centimetriem platumā (ļoti reti līdz 1 metram). Žūšanas plaisas var būt taisnas un izliektas. Šķērsgriezumā var būt taisnstūrainas vai V-veida formas plaisas, retāk citas formas. Pēc V-veida plaisām var noteikt plasta augšējo un apakšējo robežu. Fosilā stāvoklī žūšanas plaisas parasti ir aizpildītas ar drupu materiālu vai kādu citu iezi, kas ir izveidojies uz saplaisājušās virsmas.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Геологический словарь, Том второй: Трещины усыхания (высыхания). Москва, Недра. 1978; 325. lpp