Žaks Kusto

Žaks Kusto;
Žaks Kusto 1976. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1910. gada 11. jūnijā ;
Miris	1997. gada 25. jūnijā (87 gadi);
Tautība	francūzis
Nodarbošanās	okeanogrāfs
Bērni	4

Žaks Īvs Kusto (franču: Jacques-Yves Cousteau, 1910. gada 11. jūnijs—1997. gada 25. jūnijs) bija franču zinātnieks okeanogrāfs, jūras flotes virsnieks, autors dokumentālām filmām un televīzijas seriāliem par zemūdens pasauli.

Biogrāfija

Kusto kopš bērnības aizrāvās ar niršanu, viņam radās interese par tehnisku palīglīdzekļu izgudrošanu.^[1] 1933. gadā viņš pabeidza Jūras skolu (École Navale). Pēc militārās izglītības iegūšanas dienēja Francijas bruņotajos spēkos vienībā, kas bija saistīta ar pirmajām akvalanga izstrādēm. 1943. gadā Kusto kopā ar franču inženieri Emīlu Gaņanu (Emile Gagnan) izstrādāja zemūdens elpošanas ierīci, kas ļauj nirējam atrasties zem ūdens, elpojot saspiestu gaisu. Šī ierīce vēl joprojām ir mūsdienu moderno akvalangu sastāvdaļa.^[2]

Otrajā pasaules kara laikā Kusto cīnījās par Franciju. Pēc kara piedalījās Francijas piekrastes atmīnēšanas darbos. 1946. gadā nodibināja Francijas Jūras spēku Zemūdens pētniecības grupu. Viens no mīnu traleriem kļuva par Kusto pētniecisko kuģi "Kalipso".^[3]

Pēc Jūras spēku pamešanas (1949. gadā) Kusto nodarbojās ar okeanogrāfijas pētījumiem. 50. gados kopā ar inženieri Žanu Molāru (Jean Mollard) Kusto izstrādāja divvietīgu zemūdeni SP-350, kas varēja nolaisties līdz 350 m dziļumam. 1965. gadā tapa uzlabots modelis SP-500, kas varēja sasniegt 500 m dziļumu.

1950. gadā Kusto vadīja kampaņu pret kodolatkritumu izgāšanu Vidusjūrā. No 1957. līdz 1988. gadam Kusto bija Monako Okeanogrāfijas muzeja direktors. 1959. gadā kļuva par pasaulē lielākās nirēju biedrības CMAS (Confédération mondiale des Activités sous-marins) pirmo prezidentu un vadīja to līdz pat 1973. gadam. Bet 1973. gadā Kusto kopā ar saviem diviem dēliem nodibināja "Kusto biedrību", kas nodarbojas ar ekosistēmu pētniecību un ūdens resursu aizsardzību, un kuras darbībā mūsdienās piedalās ap 300 000 biedru dažādās pasaules valstīs.^[3]

Okeanogrāfijas popularizēšana

Ar grāmatām, fotogrāfijām, dokumentālajām filmām un televīzijas seriāliem Kusto popularizēja okeanogrāfiju un radīja inreresi par zemūdens pasauli. Kusto kopā ar Frederiku Dimā (Frédéric Dumas) sarakstītā grāmata "Klusuma valstībā" (The Silent World) (1953) kļuva par starptautisku bestselleru. Pēc šīs grāmatas tika uzņemta arī tāda paša nosaukuma dokumentālā filma. Kusto producējis dokumentālās filmas par okeonogrāfiskajiem pētījumiem uz kuģa "Kalipso".

Trīs no Kusto veidotajām filmām ieguvušas Amerikas Kinoakadēmijas balvas — "Klusuma valstībā" (Le monde du silence, 1956) un World Without Sun (Le monde sans soleil, 1964) apbalvotas kategorijā "Labākā dokumentālā filma", bet īsfilma The Golden Fish (Histoire d'un poisson rouge, 1959) ieguva balvu "Labākā īsfilma". Par dokumentālo filmu "Klusuma valstībā" Kusto kopā ar otru režisoru Luiju Malu (Louis Malle) ieguva arī augstāko apbalvojumu Zelta palmas zaru Kannu kinofestivālā.

Kusto saņēmis daudzus apbalvojumus, tai skaitā Goda Leģiona ordeni, Komandiera pakāpi. 1985. gadā ASV prezidents Ronalds Reigans pasniedza viņam Prezidenta Brīvības medaļu par okeāna pētījumiem. 1988. gadā Kusto ievēlēja Francijas Zinātņu akadēmijā.

Kusto nomira 87 gadu vecumā Parīzē 1997. gada 25. jūnijā no sirdstriekas. Viņam par godu nosaukta iela Parīzē.^[4]

Grāmatas

Haizivs - varenā jūras plēsoņa (The Shark: Splendid Savage of the Sea) (kopā ar Filipu Kusto, 1970) (latviski "Zinātne", 1978, sērija "Apvārsnis")
Nogrimušie dārgumi (Un tresor englouti) (kopā ar Filipu Diolē, 1971) (latviski "Zinātne", 1980, sērija "Apvārsnis")
Klusuma valstībā / Dzīvā jūra (The Silent World kopā ar Frederiku Dimā, 1953) (The Living Sea kopā ar Džeimsu Dugenu, 1963) (latviski "Zinātne", 1980, sērija "Apvārsnis")
Atlantīdas meklējumos (A la recherche de l’Atlantide) (1981) (latviski 1997)

Atsauces

↑ «Jacques-Yves Cousteau». questia.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 10. augustā. Skatīts: 2014. gada 21. novembrī.
↑ «Jacques Cousteau». nndb.com.
↑ ^3,0 ^3,1 «Jacques-Yves Cousteau». cmas.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 21. novembrī.
↑ «Jacques-Yves Cousteau». Find a Grave.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žaks Kusto.
Kusto biedrības oficiālā mājas lapa

IMDb profils (angliski)
AllMovie profils (angliski)

[1] «Jacques-Yves Cousteau». questia.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 10. augustā. Skatīts: 2014. gada 21. novembrī.

[2] «Jacques Cousteau». nndb.com.

[cmas-3] 3,0 ^3,1 «Jacques-Yves Cousteau». cmas.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 21. novembrī.

[4] «Jacques-Yves Cousteau». Find a Grave.

[1]

[2]

[3]

[4]