Pāriet uz saturu

Ronalds Reigans

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Ronalds Vilsons Reigans
40. ASV prezidents
Amatā
1981. gada 20. janvāris — 1989. gada 20. janvāris
Viceprezidents (i) Džordžs Herberts Volkers Bušs
Priekštecis Džimijs Kārters
Pēctecis Džordžs Herberts Volkers Bušs
Dzimšanas dati 1911. gada 6. februārī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Tampiko (Ilinoisa), Ilinoisa, ASV
Miršanas dati 2004. gada 5. jūnijā (93 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Beleira, Kalifornija, ASV
Politiskā partija Republikāņi
Dzīvesbiedrs(-e) Džeina Vaimena (1940—1949)
Nensija Deivisa Reigana (1952—2004; līdz vīra nāvei)
Profesija aktieris, politiķis
Reliģija prezbiterānis
Paraksts

Ronalds Vilsons Reigans (trimdas publikācijās atveidots kā Ronalds Rēgens, angļu: Ronald Wilson Reagan; dzimis 1911. gada 6. februārī, miris 2004. gada 5. jūnijā) bija četrdesmitais ASV prezidents (1981—1989), kā arī trīsdesmit trešais Kalifornijas gubernators (1967—1975).

Dzimis Ilinoisas štatā, Reigans 1930. gados pārcēlās uz Losandželosu, Kalifornijas štatā, kur viņš bija aktieris, aktieru ģildes (SAD, Screen Actors Guild) prezidents, kā arī General Electric (GE) pārstāvis. Savu politisko karjeru viņš sāka tieši laikā, kad strādāja GE. Sākotnēji Reigans bija Demokrātiskās partijas biedrs, bet 1962. gadā, kad viņam bija 51 gads, pievienojās Republikāniskajai partijai. 1964. gadā, pēc saviļņojošas runas, kurā tika sniegts atbalsts Berija Goldvotera (Barry Goldwater) kandidatūrai uz ASV prezidenta krēslu, Reigans tika pārliecināts pieteikt savu kandidatūru uz Kalifornijas gubernatora amatu. Divus gadus vēlāk viņš to ieguva, kā arī 1970. gadā atkārtoti tika ievēlēts šajā amatā. 1968. gadā Reigans pirmo reizi pieteica savu kandidatūru uz ASV prezidenta krēslu, bet priekšvēlēšanās zaudēja. Arī 1976. gadā viņš zaudēja jau priekšvēlēšanās, bet 1980. gadā viņš ne tikai uzvarēja priekšvēlēšanās, bet arī prezidenta vēlēšanās, kļūstot par ASV prezidentu.

Reigans aizstāvēja konservatīvus uzskatus politikā un ekonomikā. Veicināja Padomju Savienības sagrāvi.

Ceļš uz prezidenta amatu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reigana vecāki bija īru izcelsmes. Viņš mācījās Diksonas skolā, pēc tam studēja ekonomiku un socioloģiju Eurekas koledžā (1928 — 1932). Pēc koledžas absolvēšanas viņš sāka strādāt radio par sporta ziņu diktoru. Tie bija gadi, kad Reigans apguva saskarsmes prasmi; vēlāk viņu mēdza dēvēt par "lielo komunikatoru".

1937. gadā Reigans ieguva līgumu Holivudā, un tā sākās viņa aktiera karjera, kas ilga turpmākos 30 gadus. Nākamais ASV prezidents ir filmējies 53 filmās. Filmēšanās laukumā iegūtā pieredze Reiganam lieti noderēja, kad viņam bija jāuzrunā amerikāņu tauta - būdams profesionāls aktieris, Reigans lieliski tika galā ar sava tēla veidošanu. 1964. gadā televīzijā translēja Reigana runu prezidenta amata kandidāta Berija Goldvotera atbalstam un to var pamatoti uzskatīt par viņa pirmo politisko panākumu.

1966. gadā Reiganu pirmo reizi ievēlēja par Kalifornijas štata gubernatoru. Atkārtoti viņu ievēlēja šajā amatā 1970. gadā un tādējādi viņš saglabāja šo amatu līdz 1975. gadam.

1980. gadā Ronalds Reigans spraigā cīņā par ASV prezidenta amatu uzvarēja demokrātu kandidātu Džimiju Kārteru. Par Reiganu nobalsoja 50,7 % iedzīvotāju, un viņš ieguva 489 elektoru balsis. Reiganam bija jau 69 gadi un 349 dienas — viņš kļuva par vecāko prezidentu ASV vēsturē (līdz 2017. gadam, kad Donalds Tramps kļuva par ASV prezidentu 70 gadu, 220 dienu vecumā). Reigans tika ievēlēts atkārtoti ASV prezidenta amatā 1984. gadā, kad viņam bija 73 gadi, 349 dienas (kas tomēr ir lielākais vecums ASV prezidentam uz ievēlēšanas brīdi). Otrajā reizē Reigana pretinieks bija bijušais viceprezidents Volters Mondeils. Par Reiganu tika atdotas 525 elektoru balsis, kas bija 97,6%. Tādējādi Reigans atkārtoti kļuva par prezidentu ar vēsturiski otro labāko rezultātu (aiz Franklina Rūzvelta, kas 1936. gadā saņēma 98,5% balsis).

Iekšpolitika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prezidenta Ronalda Reigana neizsīkstošais optimisms un spēja izcelt amerikāņu panākumus un centienus nodrošināja viņa popularitāti visu prezidentūras laiku. Reigana valdīšanas sākuma periodu raksturo depresija, kas skāra gandrīz visas dzīves sfēras. 1982. gadā reālais nacionālais kopprodukts samazinājās par 2,5 %, bezdarbs pieauga līdz 10,7% un gandrīz viena trešdaļa Amerikas rūpnīcu pārtrauca darbību.

1983. gadā sākās ekonomikas uzplaukums atsevišķās sfērās un ekonomika veiksmīgi atveseļojās visu gadu.

1984. gadā ekonomika jau bija atguvusies un ASV iestājās viens no garākajiem ekonomikas augšupejas periodiem kopš Otrā pasaules kara. Šo izaugsmi sauc par "reiganomiku". Prezidenta Reigana ekonomiskā programma sakņojās pārliecībā, ka valsts uzplauks, ja privātajam ekonomikas sektoram dos brīvu vaļu. Viņš centās ievērojami samazināt nodokļus (par 25% trīs gados), lai veicinātu patēriņa preču pieaugumu, uzkrājumus un investīcijas. Viņa valdība uzskatīja, ka konkurence veicina saimnieciskās dzīves attīstību. Reigans cēla godā tradicionālo liberālo atziņu, saskaņā ar kuru tirgus likumi darbojās bez valsts iejaukšanas. Tomēr bija arī problēmas — milzīgs budžeta deficīts, daudz cilvēku, kas nebija labi kvalificēti, zaudēja darbu.

No 7,4 miljardiem dolāru 1980. gadā deficīts pieauga līdz 22,1 miljardam dolāru 1987. gadā un 1987. gada 19. oktobra biržas krīze lika apšaubīt Reigana ekonomiskās politikas pareizību. Tomēr valsts ātri atguvās un turpinājās ekonomiskā augšupeja, kā piemēru var minēt, ka 1988. gadā bezdarba līmenis samazinājās līdz 5,2 %, kas bija zemākais rādītājs pēdējos 14 gados.

Ārpolitika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reigana administrācija aktīvi darbojās Centrālamerikā. Nikaragvā cīnījās, sniedzot militāro un humāno atbalstu sandinistu pretiniekiem cīņā pret tiem, kas 1979. gadā bija gāzuši represīvo labējo Somosas režīmu. Viņa laikā ASV arī iebruka Grenādā un bombardēja Lībiju. 1983. gada 23. martā Reigans ierosināja realizēt Stratēģiskās Aizsardzības iniciatīvas (SAI) programmu, pazīstamu arī ar nosaukumu „zvaigžņu kari”, kuras mērķis bija izmantot mūsdienu tehnikas sasniegumus, kā lāzeru un superenerģētiskos lādiņus, aizsardzībai pret Padomju Savienības starpkontinentālām ballistiskajām raķetēm. Šī programma paredzēja, ka tiks radīta jauna pretraķešu aizsardzības sistēma. Reigana administrācija bija spiesta ievērojami palielināt izdevumus aizsardzībai, lai realizētu šo it kā ļoti daudzsološo projektu. 1981. gadā militārajām vajadzībām tērēja 22,6 % no valsts budžeta, savukārt jau 1984. militārajām vajadzībām iztērēja 26,8 % no budžeta līdzekļiem.

1983. gadā Reigans Padomju Savienību nosauca par „ļaunuma impēriju”. Tik tiešu morālu izaicinājumu nebija iedrošinājies mest neviens no viņa priekštečiem. 1985. gadā sākušās pārmaiņas Padomju Savienībā, kuru rezultātā pie varas nāca Mihails Gorbačovs, kurš paziņoja, ka tiek pasludināta pārbūve un atklātība PSRS, lika mainīt Reigana domas un tas mazināja saspīlējumu, kas valdīja starp abām lielvarām. Līderi bija gatavi sākt sarunas, lai mazinātu saspīlējumu. Pirmā ASV un PSRS līderu tikšanās notika 1985. gada 19. — 20. novembrī Ženēvā. Zināmā mērā par sarunu iniciatoru varēja uzskatīt tā laika Padomju Savienības līderi Mihailu Gorbačovu. Abu lielvalstu un nesamierināmu pretinieku tikšanās ievadīja Aukstā kara beigas. Amerika domāja, ka sāksies jauns konfliktu laikmets, bet pēc Padomju Savienības sabrukuma sākuma sākās strauja attiecību uzlabošanās. 1987. gadā PSRS un ASV parakstīja vienošanos par vidējā un mazā darbības rādiusa raķešu likvidēšanu.

1989. gadā Reigans atstāja prezidenta amatu, ko pārņēma viņa bijušais viceprezidents Dž. Bušs (vecākais). 1994. gadā Reigans darīja zināmu, ka ir slims ar Alcheimera slimību un 10 gadus vēlāk, deviņdesmit triju gadu vecumā mira ar plaušu karsoni.[1]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Fear of Alzheimer's high, but denial less, survey shows Arhivēts 2012. gada 9. martā, Wayback Machine vietnē., yourlife.usatoday.com (angliski)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Džordžs Vašingtons (1789–1797)
  2. Džons Adamss (1797–1801)
  3. Tomass Džefersons (1801–1809)
  4. Džeimss Medisons (1809–1817)
  5. Džeimss Monro (1817–1825)
  6. Džons Kvinsijs Adamss (1825–1829)
  7. Endrū Džeksons (1829–1837)
  8. Martins Van Burens (1837–1841)
  9. Viljams Herisons (1841)
  10. Džons Tailers (1841–1845)
  11. Džeimss Polks (1845–1849)
  12. Zekerijs Teilors (1849–1850)
  13. Milards Filmors (1850–1853)
  14. Frenklins Pīrss (1853–1857)
  15. Džeimss Bjūkenens (1857–1861)
  16. Abrahams Linkolns (1861–1865)
  17. Endrū Džonsons (1865–1869)
  18. Uliss Grānts (1869–1877)
  19. Raterfords Heizs (1877–1881)
  20. Džeimss Gārfīlds (1881)
  21. Česters Arturs (1881–1885)
  22. Grovers Klīvlends (1885–1889)
  23. Bendžamins Herisons (1889–1893)
  24. Grovers Klīvlends (1893–1897)
  25. Viljams Makinlijs (1897–1901)
  26. Teodors Rūzvelts (1901–1909)
  27. Viljams Tāfts (1909–1913)
  28. Vudro Vilsons (1913–1921)
  29. Vorens Hārdings (1921–1923)
  30. Kelvins Kūlidžs (1923–1929)
  31. Herberts Hūvers (1929–1933)
  32. Franklins Rūzvelts (1933–1945)
  33. Harijs Trumens (1945–1953)
  34. Dvaits Eizenhauers (1953–1961)
  35. Džons Kenedijs (1961–1963)
  36. Lindons Džonsons (1963–1969)
  37. Ričards Niksons (1969–1974)
  38. Džeralds Fords (1974–1977)
  39. Džimijs Kārters (1977–1981)
  40. Ronalds Reigans (1981–1989)
  41. Džordžs Herberts Volkers Bušs (1989–1993)
  42. Bills Klintons (1993–2001)
  43. Džordžs Volkers Bušs (2001–2009)
  44. Baraks Obama (2009–2017)
  45. Donalds Tramps (2017–2021)
  46. Džo Baidens (2021–pašlaik)
ASV prezidenta zīmogs
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ronalds_Reigans&oldid=4037082"