Žaks Fresko
Žaks Fresko (angļu: Jacque Fresco; dzimis 1916. gada 13. martā Bruklinā, miris 2017. gada 18. maijā Sebringā) bija amerikāņu ražošanas inženieris, rūpnieciskais dizainers un futurologs.
Fresko bija The Venus Project direktors un dibinātājs, kura galvenās darbības jomas ir holistiskais dizains, pasīvās mājas, ilgtspējīgas pilsētas, uz resursiem balstīta ekonomika, universālā automatizācija, kibernētiskās tehnoloģijas un zinātnes loma sabiedrībā.[1]
Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Žaks Fresko dzimis 1916. gada 13. martā Bruklinā, Ņujorkas rajonā. Viņa vecāki bija emigranti no Turcijas — sefardu ebreji. Viņa bērnība pagāja dzimtās pilsētas ielās.[2]
Fresko mācījās vietējā valsts skolā. Kā stāstīja pats Žaks, jau no bērnības viņš sācis saprast nepieciešamību domāt globāli — lielā mērā to ietekmējis viņa vectēvs. Vienā no skolas stundām Žaks atteicās dot tradicionālo zvērestu ASV karogam, savu rīcību skaidrojot ar to, ka daudzus sasniegumus ir guvuši dažādu tautu cilvēki. Tāpēc viņš labprāt solītu uzticību planētai Zemei un visām dzīvajām būtnēm, nevis kādas konkrētas valsts karogam. Rezultātā direktors atļāva Žakam mācīties patstāvīgi ar nosacījumu, ka viņš katru nedēļu atskaitīsies viņam par to, ko ir iemācījies.[3]
Divus gadus vēlāk skolas direktors nomira, un Žakam tika atņemtas privilēģijas. Pēc tam, divpadsmit gadu vecumā, viņš pameta skolu. Šajā laikā Žaks sāka interesēties par lidmašīnām, cenšoties izprast to darbības principu. 1929. gadā viņam izdevās nokļūt lidostā — Žaks staigāja tur stundām ilgi, taču ierobežotā piekļuve lidmašīnām tikai pastiprināja viņa motivāciju uzzināt pēc iespējas vairāk par gaisa transportu. Četrpadsmit gadu vecumā, Lielās depresijas laikā, Fresko pameta savu māju, lai ceļotu pa ASV.
Pēc Fresko teiktā, 1931. gadā viņš iepazinās ar Albertu Einšteinu. Astoņpadsmit gadu vecumā, 1934. gadā, Žaks sāka profesionāli nodarboties ar dizainu. 1939.–1940. gadā Žaks Fresko devās uz Tuamotu salām, kur sazinānās ar vietējiem iedzīvotājiem.
1942. gadā Žaks Fresko dienēja ASV armijā. Viņš bija tehniskais konstruktors izstrādes nodaļā aviobāzē Ohaio štatā.
Žaka Freško idejas lielā mērā ietekmēja Manhetenas projekts. Viņš uzskatīja, ka enerģiju un resursus, kas tiek tērēti masu iznīcināšanas ieroču radīšanai, varētu novirzīt dzīves kvalitātes uzlabošanai un optimālu simbiotisku attiecību veidošanai starp cilvēku un dabu. 1975. gadā viņš izveidoja projektu Sociocyberneering, kas 1994. gadā pārtapa par The Venus Project.
Fresko bija precējies divreiz. Pirmā laulība notika, kad viņš dzīvoja Losandželosā, bet otrā — Maiami. Ar otro sievu Patriciju Žaks šķīrās 1957. gadā un pēc tam palika neprecējies, viņam piedzima dēls Ričards (1953–1976) un meita Bambi (1956–2010). Viņam bija arī brālis Dāvids un jaunāka māsa Freda.
Žaks Fresko nomira miegā 2017. gada 18. maijā no Parkinsona slimības komplikācijām 101 gada vecumā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «The Venus Project». The Venus Project (en-US). Skatīts: 2023-07-30.
- ↑ Richard Sandomir. «Jacque Fresco, Futurist Who Envisioned a Society Without Money, Dies at 101». The New York Times (en-US), 2017-05-25. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2023-07-30.
- ↑ «Jacque Fresco - an outstanding scientist of our time». Promdevelop (en-US). 2017-08-16. Skatīts: 2023-07-30.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žaks Fresko.
|