Sefardi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sefardu migrācija pēc padzīšanas no Ibērijas pussalas

Sefardi ebreji ir ebreju tautas daļa, kas vēsturiski izveidojās musulmaņu iekarotajā Ibērijas pussalā un pašlaik veido ap 16% no visiem pasaules ebrejiem, ievērojami atpaliekot no aškenazi ebrejiem. No aptuveni 2,2 miljoniem pasaules sefardu 1,4 miljoni dzīvo Izraēlā, mazāk nekā 400 000 Francijā, mazāk nekā 300 000 ASV, ar ievērojamām kopienām Spānijā un Latīņamerikas valstīs.

Sefardu kopienai veidojoties tagadējās Spānijas un Portugāles teritorijās, tā sāka runāt ladino valodā. Pēc izraidīšanas no Ibērijas pussalas 15. gadsimta beigās sefardi izklīda pa Rietumeiropas un Vidusjūras reģiona valstīm, saglabājot savu kopienas identitāti un jūdaisma tradīcijas līdz mūsdienām. Sefardu bēgļi Tuvajos Austrumos nonāca kontaktā ar vietējiem mizrahi ebrejiem, kuru reliģiskie rituāli saplūda ar sefardu paražām. Mūsdienās gan Rietumeiropas izcelsmes sefardi, gan Centrālāzijas mizrahi atrodas sefardu virsrabīna reliģiskajā pakļautībā.