Žermēna Heine-Vāgnere

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Žermēna Heine-Vāgnere
HeineVagnere.jpeg
Galvenā informācija
Dzimusi 1923. gada 23. jūnijā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Mirusi 2017. gada 7. decembrī (94 gadu vecumā)
Žanri opermūzika, kamermūzika
Nodarbošanās dziedātāja
Darbības gadi 1950—1975

Žermēna Heine-Vāgnere (dzimusi 1923. gada 23. jūnijā Rīgā, mirusi 2017. gada 7. decembrī) bija latviešu operdziedātāja, soprāns.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žermēna Heine dzimusi 1923. gadā Rīgā, viņas māte Erna Heine dziedāja Reitera korī, bet mātes brālis Alberts Verners bija operdziedātājs. Mācījās Rīgas 1. pamatskolā, vēlāk 3. ģimnāzijā. Studēja operdziedāšanu Latvijas konservatorijā pie Hertas Lūses un Marijas Bolotovas, studijas beidza 1950. gadā. Apprecējās ar arhitektu Nikolaju Vāgneru. Tajā pat gadā Žermēna Heine-Vāgnere kļuva par Operas un baleta teātra solisti. Viņas pirmā loma pēc Konservatorijas beigšanas bija Santuca Pjetro Maskanji operā "Zemnieka gods". 1955. gadā viņa saņēma pirmo prēmiju V Vispasaules studentu un jaunatnes festivālā Varšavā. Savas dziedātājas karjeras 25 gados nodziedājusi 39 lomas.

Žermēnas Heines-Vāgneres pēdējā iziešana uz skatuves notika 1975. gadā titullomā Pučīni operā "Turandota".[1]

Mūža nogali pavadīja vientuļi savā dzīvoklī Tērbatas un Elizabetes ielas stūrī. 1995. gadā saņēma trešās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni, 2001. gadā balvu par mūža ieguldījumu un 2013. gadā Latvijas Gāzes un LNOB balvu "Leģendārs mūžs mākslā".[2]

Mirusi 2017. gada 7. decembrī 94 gadu vecumā.[3]

Atzinība un apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ruta Ruņģe. Žermēna Heine-Vāgnere. Liesma, 1985. 170. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]