Pāriet uz saturu

1667. gada Šamahi zemestrīce

Vikipēdijas lapa
1667. gada Šamahi zemestrīce
1667. gada Šamahi zemestrīce (Azerbaidžāna)
1667. gada Šamahi zemestrīce
1667. gada Šamahi zemestrīce
Datums 1667. gada 25. novembrī
Stiprums ap 6,9
Dziļums 12
Epicentrs 40°36′0″N 48°36′0″E / 40.60000°N 48.60000°E / 40.60000; 48.60000Koordinātas: 40°36′0″N 48°36′0″E / 40.60000°N 48.60000°E / 40.60000; 48.60000
Skartās valstis Sefevīdu valsts
Postījumi Sagrauta Šamahi pilsēta
Cietušie ap 80 000 bojā gājušo

1667. gada Šamahi zemestrīce bija aptuveni 6,9 magnitūdas spēcīga zemestrīce,[1] kuras epicentrs atradās netālu no Šamahi pilsētas toreizējā Sefevīdu valstī (mūsdienās Azerbaidžānā). Tā bija viena no spēcīgākajām zemestrīcēm Šamahi pilsētas vēsturē. Upuru skaits 19. un 20. gadsimta pētnieku aplēsēs tika vērtēts uz aptuveni 80 000,[2][3] viņi vēsta arī par pilnīgu pilsētas māju iznīcināšanu un kalnu izskata izmaiņām, kā arī par plaisām zemes virsmā, kuru dēļ karavānām nācies mainīt savus maršrutus.[4] Šie ziņojumi ir balstīti uz ierakstiem holandiešu ceļotāja Jana Stroisa dienasgrāmatā, kurš ap šo laiku apmeklēja nelaimes skarto reģionu. Pēc Merkalli postījumu novērtēšanas skalas, postījumi epicentra apkaimē sasniedza 10 balles no 12, t.i. ekstremālo līmeni.[1]

Pilsētu, kas atrodas seismiski ļoti nelabvēlīgā vietā, nopostīja gan šī, gan vēlāk daudzas citas vēsturē sekojošās zemestrīces, starp kurām izcēlās 1859. un 1902. gada zemestrīces, taču tā vienmēr tika uzcelta no jauna. Jau 1669. un 1671. gadā sekoja jaunas gandrīz tikpat postošas zemestrīces ar 8—9 ballēm pēc Merkalli skalas.[5]

Daži avoti apgalvo, ka šī zemestrīce notikusi 17. decembrī[1][6] vai kā divas dažādas zemestrīces šajā dienā (ar koordinātām 40,6 N, 48,6 E 12 km dziļumā ar magnitūdu 6,9, t.i., konkrēti šo zemestrīci, un koordinātām 41,7 N, 47,3E 30 km dziļumā ar magnitūdu 6,5).[1][7]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «NCEI Global Historical Hazard Database». www.ngdc.noaa.gov (angļu). Skatīts: 2023-03-20.
  2. Lomnitz, Cinna. Development in Geotectonics #5, Global Tectonics and Earthquake Risk, Elsevier Scientific Publishing Co., Amsterdam, The Netherlands, 1974.
  3. Milne, John, 1911, Catalogue of Destructive Earthquakes [7 to 1899 A.D.], Report of the 81st Meeting of the British Association for the Advancement of Science, Portsmouth, London, United Kingdom, p. 649-740
  4. Mallet, Robert and John Wm. Mallet, The Earthquake Catalogue of the British Association. Transactions of the British Association for the Advancement of Science, 1852 to 1858, Reports 3 and 4, Taylor and Francis, London, 800 pages.
  5. Bəzi dağıdıcı zəlzələlər haqqında məlumatlar. seismology.az
  6. Berberian, Manuel, 1994, Natural Hazards and the First Earthquake Catalogue of Iran. Volume 1: Historical Hazards in Iran Prior to 1900. UNESCO, IDNDR, and International Institute of Earthquake Engineering and Seismology, IIES, p. 212-358.
  7. Kondorskaya, N.V., and N.V. Shebalin, editors. 1982. New catalog of strong earthquakes in the U.S.S.R. from ancient times through 1977. Report SE-31, World Data Center A for Solid Earth Geophysics, NOAA, National Geophysical Data Center, Boulder, Colorado, USA, 608 p.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]