2011. gada Ēģiptes revolūcija sākās Ēģiptē2011. gada 25. janvārī ar ielu demonstrāciju, protestu un masu nekārtību sēriju. Protesti galvenokārt norisinājās valsts galvaspilsētā Kairā un Aleksandrijā, kā arī citās valsts pilsētās. Šie notikumi izvērsās pēc līdzīgām protesta akcijām Tunisijā. Miljoni protestētāju, kas bija no dažādiem sociālajiem slāņiem,[9] vēlējās toreizējā Ēģiptes prezidenta Hosnī Mubāraka atkāpšanos no amata, kā arī politiskās reformas.[10]11. februārī H. Mubāraks atkāpās no amata pēc protestētāju izdarītā spiediena.[11][12][13][14] Par valsts galvu tika iecelts Ēģiptes Bruņoto spēku augstākās padomes priekšsēdētājs Mohameds Huseins Tantavi (iepriekšējais aizsardzības ministrs).[15]
2011. gada 25. janvāris tika izvēlēts, jo tajā tiek atzīmēta Nacionālā Policijas diena, kas valstī ir brīvdiena. Šie bija lielākie nemieri Ēģiptē kopš 1977. gada maizes nemieriem Ēģiptē.[16] Nemieru ietvaros izcēlās arī sadursmes starp toreizējā Ēģiptes prezidenta Hosnī Mubāraka atbalstītājiem un tā pretiniekiem.
Nemieri sākās divas nedēļas pēc Tunisijas nemieriem, vairāki protestētāji ielās izgāja ar Tunisijas karogiem rokās, tā apliecinot Tunisijas notikumu ietekmi. Lai samazinātu protestantu iespēju sazināties, Ēģiptē tika atslēgta pieeja vairākiem sociālajiem portāliem, piemēram, Twitter, Facebook, YouTube u.c. Lielākie nemieri notika Ēģiptes galvaspilsētā Kairā un Aleksandrijā. Nemieru laikā no cietumiem izbēga vairāki tūkstoši ieslodzīto.[17] Vien 3. februārī, deviņas dienas pēc nemieru izcelšanās, Hosnī Mubāraks nāca klajā ar paziņojumu, paužot bažas, ka viņa tūlitējas atkāpšanās gadījumā valstī izceltos haoss un pie varas nāktu Musulmaņu brālība.[18] Pēc revolūcijas noslēgšanās kāds pāris savu jaundzimušo meitu nosauca Facebook vārdā par godu šī portāla nozīmīgajai lomai revolūcijas attīstībā.[19]
Ēģipte
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2011. gada Ēģiptes revolūcija.
