Tunisija

Vikipēdijas lapa
Tunisijas Republika
الجمهورية التونسية
Tunisijas karogs Tunisijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīzeحرية، نظام، عدالة (Hurriya, Nidhām, 'Adālah)
"Brīvība, Kārtība, Taisnība"
Himnaحماة الحمى (Humāt al Himá)
"Dzimtenes aizstāvji"

Location of Tunisia
Location of Tunisia
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Tunisa
36°50′N 10°9′E / 36.833°N 10.150°E / 36.833; 10.150
Valsts valodas arābu
Valdība Republika
 -  Prezidents Kaīss Sajeds
 -  Premjerministrs Ahmeds el Hašāni
Neatkarība
 -  no Francijas 1956. gada 20. martā 
Platība
 -  Kopā 163 610 km² (92)
 -  Ūdens (%) 5,0
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2020. gadā 11708370 (78)
 -  Blīvums 71,6/km² (133)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $ 97,74 mld 
 -  Uz iedzīvotāju $ 9630 
Džini koef. (2000) 39,8 (vidējs
TAI (2007) 0,766 (vidējs) (91)
Valūta Tunisijas dinārs (TND)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .tn
ISO 3166-1 kods 788 / TUN / TN
Tālsarunu kods +216

Tunisija (تونس Tūnis, amazigā: Tuns), oficiāli Tunisijas Republika (الجمهورية التونسية Jumhurīya al Tūnisīya), ir valsts Vidusjūras piekrastē, pēc teritorijas platības mazākā Ziemeļāfrikas valsts. Robežojas ar Alžīriju un Lībiju. Valsts ziemeļu daļu aizņem Atlasa kalni, dienviddaļā Sahāras tuksnesis. Lielākoties Tunisijas teritoriju aizņēmusī romiešu Āfrikas province devusi nosaukumu visam Āfrikas kontinentam.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlasa kalni aizņem lielāko Tunisijas teritorijas daļu. Teritoriju klāj biezs nogulumiežu slānis, jo šī teritorija senatnē atradās zem jūras ūdeņiem. Valsts dienvidu un dienvidaustrumu daļā atrodas Sahāras tuksnesis un tā ir mazapdzīvota. Nabadzīgo nokrišņu dēļ, Tunisijā nav lielu upju un daudzas no tām periodiski izžūst. Atlasa kalnos tās tek caur kanjoniem. Lielākais ezers valstī ir Džerīda sālsezers. To var uzskatīt par lagūnas tipa ezeru, jo pirms vairākiem miljoniem gadu, tas atdalījās no Vidusjūras un izžuva. Tunisijā ir arī daudz citu nelielu sālsezeru.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts atrodas robežā starp subtropu un tropu joslām. Vidējā gaisa temperatūra janvārī sasniedz no +10oC līdz +15oC, bet jūlijā no +26oC līdz +28oC. Sahāras tuksnesī vasaras karstākajos mēnešos temperatūra mēdz sasniegt +50oC. Dažreiz ziemā temperatūra ir noslīdējusi zem 0oC.

Vidējais nokrišņu daudzums Tunisijā ir 200 - 250 mm gadā. Vissausākās ir vasaras, bet ar nokrišņiem bagātākas - ziemas, kad valstī ieplūst mēreno joslu gaisa masas no ziemeļiem.

Sabiedrība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tunisijā ir 10 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 98% — arābu izcelsmes. Tunisieši galvenokārt ir musulmaņi, taču ir arī neliels jūdaistu un kristiešu īpatsvars. Pamatiedzīvotāji berberi palikuši mazākumā un pārsvarā dzīvo valsts dienvidos. Tunisiešu sabiedrība ir jauna: vidējais vecums — 26 gadi, bet aptuveni ceturtdaļai iedzīvotāju ir mazāk nekā 15 gadu. 20. gadsimta 60. gados Tunisijā ieviesa ģimenes plānošanu, samazinājās dzimstība, un dzīves modulis kopš tā laika palēnām ir mainījies. Sievietes tagad var iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un valsts darbā. Ģimenes pamet lauku ciemus un pārceļas uz pilsētām. Tunisijā ir mūsdienīga un ļoti attīstīta izglītības sistēma. Pamatizglītība ir obligāta, un skolās lielu uzmanību velta svešvalodu apguvei. Aptuveni trīs ceturtdaļas iedzīvotāju ir ieguvuši izglītību.

Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tunisijas teritorijā esošās seno civilizāciju apmetņu vietas un smilšu pludmaļu kūrortus 2002. gadā apmeklēja 5,1 milj. tūristu.

Pasaules mantojuma objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tunisijas teritorijā atrodas 8 Pasaules mantojuma objekti:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]