2015. gada 13. novembra terora akti Parīzē
2015. gada 13. novembra terora akti Parīzē | |
---|---|
Parīzes uzbrukumu vietas | |
Vieta | Parīze, Francija un Sendenī |
Datums |
2015. gada 13. novembrī |
Uzbrukuma veids | masu apšaude, masu slepkavība, pašnāvnieku uzbrukums, ķīlnieku sagrābšana |
Ierocis (-i) | Zastava M70 automāts,[1] Acetona peroksīds, spridzinātāja jostas |
Bojā gājušie | 137 (ieskaitot 7 teroristi)[2] |
Ievainotie | vismaz 416 [3] |
Izraisītājs (-i) | Islāma valsts (Briseles grupa) |
Aizdomās turētie izraisītāji | 9 |
Dalībnieku skaits | 9 |
2015. gada 13. novembra terora akti Parīzē ir vairāku uzbrukumu virkne Francijas galvaspilsētā Parīzē, kas sākās 2015. gada 13. novembra vakarā. Atbildību par uzbrukumiem 14. novembrī uzņēmās Islāma valsts.[4] Francijas varas iestādes 15. novembra rītā ziņoja, ka tajos nogalināti 129 cilvēki (no kuriem 89 Bataclan teātrī), 352 ievainoti, no tiem 99 — smagi.[5] Valstī ieviests ārkārtas stāvoklis un no 15. novembra Francijā izsludinātas trīs sēru dienas.
Policija sākotnēji ziņoja par 8 uzbrucējiem, kas visi gājuši bojā, vai nu izdarot pašnāvību uzspridzinoties, vai tikuši nošauti. Vēlāk noskaidrojās, ka uzbrukumu veica trīs uzbrucēju grupas — viena pie futbola stadiona, viena SEAT Leon automašīnā brauca pa pilsētu šaujot pa restorāniem un trešā iebruka koncertzālē.
Uzbrukumi notika piektdienas vakarā, kad vēl siltajā Parīzes vakarā daudzi cilvēki bija izgājuši baudīt dzīvi. Šī iemesla dēļ terora uzbrukumus uzskata kā vērstus tieši pret franču dzīvesveidu.
Sākot no 13. novembra plkst. 21.16, Parīzē tika veikti trīs atsevišķi sprādzieni un apšaudes sešās vietās. Trīs sprādzieni notika pie Stade de France stadiona, kurā vairāk nekā 80 000 skatītāju priekšā notika Francijas — Vācijas izlašu futbola spēle. To klātienē skatījās arī Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers. Ap 21.35 prezidents telefoniski tika informēts par situāciju un no stadiona devās uz Iekšlietu ministriju, kurā notika valdības ārkārtas sapulce.
TV uzrunā īsi pirms pusnakts prezidents Olands Francijā izsludināja ārkārtas stāvokli un slēdza robežas, kas vēlāk tika precizēts kā pastiprinātas robežkontroles ieviešana.[6] Šī bija pirmā reize kopš Otrā Pasaules kara, kad visā Francijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Pēc tam, kad septiņi no Parīzes teroristiem veica pašnāvību un astoto nošāva, policija uzsāka aktīvu līdzzinātāju meklēšanu. Lai palīdzētu policijai nodrošināt kārtību, Parīzes ielās tika izvietoti 1500 karavīri.
Terora uzbrukumi notika par spīti tam, ka drošības iestādes Francijā strādāja pastiprinātā režīmā jau kopš 2015. gada janvāra terora uzbrukumiem Francijā un nedēļu pirms uzbrukumiem tika ieviestas pārbaudes uz robežām, gatavojoties 30. novembra ANO Klimata konferencei Parīzē.[7]
Uzbrukumu hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 21.20 Pēc tam, kad vienam no uzbrucējam drošības pārbaudē pie ieejas stadionā pamana pašnāvnieka vesti, viņš atkāpjas un uzspridzinās, nogalinot garāmgājēju. Uzbrukums stadionā būtu nogalinājis daudz vairāk skatītājus, gan sprāgstot bumbai, gan haotiskajā burzmā, ko tā izraisītu. Tas viss būtu noticis TV tiešraides laikā.[8]
- 21.25 Divi uzbrucēji izkāpa no melna SEAT Leon pie Le Crillon kafejnīcas Rue Alibert un Rue Bichat krustojumā, netālu no Saint-Martin kanāla, Parīzes 10. rajonā. Viņi atklāja uguni pa apmeklētājiem. Pēc tam uzbrucēji šķērsoja ielu un atklāja uguni uz restorānu Le Petit Cambodge terasi. Šeit tiek nogalināti 15 cilvēki, 10 smagi ievainoti.
- 21.30 otrais pašnāvnieks uzspridzinājās pie Stade de France.
- 21.32 Teroristi ar SEAT atbrauc uz Rue de la Fontaine au Roi, kur atklāj uguni pa itāļu restorāna Casa Nostra, kafejnīcas La Bonne Bierre un sabiedriskās veļas mazgātuves apmeklētājiem. Šeit tiek nogalināti pieci cilvēki un astoņi ievainoti.
- 21.36 mašīna piebrauca pie restorāna La Belle Equipe un apmēram trīs minūtes šāva pa restorāna apmeklētājiem. Restorānā, kas atrodas Parīzes 11. rajonā, Rue de Charonne tiek nogalināti 19 cilvēki un deviņi smagi ievainoti.
- 21.40 pašnāvnieks uzspridzinājās kafejnīcā Cafe Comptoir Voltaire, kas atrodas Boulevard Voltaire. Šeit viens apmeklētājs tiek smagi ievainots un vairāki gūst vieglus ievainojumus.
- 21.40 trīs uzbrucēji melnā Volkswagen Polo piebrauc pie Bataclan koncertzāles un sāk uzbrukumu. Par uzbrucēju vieglākajiem upuriem kļuva apmeklētāji ratiņkrēslos, kurus uzbrucēji nošāva.[9] Sākoties šaušanai rokgrupa pārtrauca spēlēt un zālē tika ieslēgta gaisma. Šaušana turpinājās apmēram 15 minūtes, pēc tam uzbrucēji sagrāba ķīlnieku grupu un, kad 0.20 policija uzsāka atbrīvošanas operāciju, divi uzspridzinājās, bet trešo nošāva mirklī, kad viņš gatavojās uzspridzināties.
- 21.53 trešais sprādziens pie stadiona, pašnāvniekam uzspridzinoties pie McDonald’s restorāna nevienu neievainojot.[10]
Stade de France
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pie Stade de France nacionālā stadiona tika sarīkoti trīs pašnāvnieku sprādzieni, kurus varēja dzirdēt ne tikai stadionā, bet arī spēles TV tiešraidē.
Lai arī komandu treneri tika informēti par uzbrukumiem, tika izlemts spēlētājiem neko neteikt un turpināt spēli. Spēlē Francija uzvarēja ar 2—0. Informācija par ārpusē notiekošo pienāca neskaidra, jo stadionā ir slikta mobilo sakaru kvalitāte. Apmeklētāji netika informētāji par notiekošo, lai neradītu lieku paniku. Pēc spēles beigām 80 000 skatītāju tika organizēti evakuēti no stadiona pa trim izejām.
Slaktiņš Bataclan teātrī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Asiņainākais uzbrukums tika īstenots Bataclan teātrī, kurā notika rokmūzikas koncerts. Ar AK-47 bruņoti uzbrucēji šeit apšāva koncerta apmeklētājus.
Parīzes 11. rajonā uz Boulevard Voltaire esošajā teātra ēkā, kas pārvērsta par koncertzāli, notika ASV rokgrupas Eagles of Death Metal koncerts, kuru skatījās ap 1500 cilvēku. Apmēram stundu pēc koncerta sākšanās ēkā iegāja četri ar AK-47 bruņoti vīrieši, un ar saucieniem Allahu akbar sāka šaut cilvēkos. Šaušana turpinājās apmēram 20 minūtes, ļaujot uzbrucējiem vairākas reizes pārlādēt ieročus.[11]
Ap 22.00 uzbrucēji sagrāba 60 -100 ķīlnieku grupu, kurus sāka nogalināt dažas stundas vēlāk. Apmēram plkst. 00.15 14. novembra rītā policija iebruka teātrī. Policijas akcija turpinājās līdz 00:58, un tās laikā divui no uzbrucējiem detonēja pašnāvnieku jostas, bet trešo nošāva policija.
Uzbrucēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]14. novembrī tika arestēti seši terorista Omāra Mostefai ģimenes locekļi.
Reidos Beļģijā tika arestēti vairāki saistībā ar Parīzes uzbrukumiem aizdomās turētie. Uzbrukumā izmantotās automašīnas bija noīrētas Beļģijā. Tās noīrējušais bija Beļģijā dzīvojošs Francijas pilsonis, šis vīrietis un divi līdzbraucēji tika arestēti pie Beļģijas robežas.[12]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Stefan Candea, Jürgen Dahlkamp, Jörg Schmitt, Andreas Ulrich, Wolf Wiedmann-Schmidt. «Following the Path of the Paris Terror Weapons», 2016. gada 24. marts. – caur www.spiegel.de.
- ↑ https://web.archive.org/web/20151115061611/http://www.theguardian.com/world/live/2015/nov/15/paris-attacker-named-investigation-continues-live-updates
- ↑ https://web.archive.org/web/20151117030955/http://www.bbc.com/news/world-europe-34836330
- ↑ Rukmini Callimachi. «ISIS Claims Responsibility, Calling Paris Attacks ‘First of the Storm’», 2015. gada 14. nov.. – caur NYTimes.com.
- ↑ Raya Jalabi, Josh Halliday, Claire Phipps, Jonathan Bucks. «Paris attacks: police hunt 'dangerous' suspect and brother of Isis attacker – as it happened», 2015. gada 15. nov.. – caur www.theguardian.com.
- ↑ ‘It is horror’: French President Hollande’s remarks after Paris attacks
- ↑ «France reintroduces border checks ahead of UN climate talks». RFI. 2015. gada 13. nov.
- ↑ «Paris Attacks: Suicide Bomber Was Blocked From Entering Stade de France».
- ↑ In Paris, a soccer game, an Asian dinner, a concert — and then terror
- ↑ Michael Martinez. «Timeline: What happened in Paris attacks». CNN, 2015. gada 15. nov..
- ↑ «Attacker in Paris concert hall shouted 'Allahu akbar', fired into crowd: witness».
- ↑ Martin Robinson. «French police 'let jihadi suspect go' as he fled back to Belgium». Mail Online, 2015. gada 14. nov..
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Investigation at France 24
- Timeline and updates at BBC News
- Timeline and updates at CNN
- IMDb profils (angliski)
- IMDb profils (angliski)
Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |