Centrāleiropas laiks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1. Tas tiek lietots lielākajā daļā Eiropas valstu ziemas periodā. Vasarā tā vietā vairums valstu izmanto Centrāleiropas vasaras laiku ar nobīdi UTC+2. Centrāleiropas laika zonas centrālā ass ir 15. austrumu meridiāns.

Lietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Centrāleiropas laika lietošanas vēsture Eiropā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemineklis "15. Meridiāns", Stargarda, Polija.

1893. gadā Vācijas Impērija apvienoja savas laika zonas, ieviešot CET (MEZ). Karu laikā šis laiks tika ieviests visās okupētajās teritorijās.

Pirms Otrā Pasaules kara Lietuva laika posmā no 1920. līdz 1940. gadam izmantoja CET (MET). Francija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga saglabāja Centrāleiropas laiku. Pēc kara šo laiku ieviesa Monako, Spānija, Andora un Gibraltārs.

Īrija un Apvienotā Karaliste 1968.—1971. gadā eksperimentāli ieviesa Centrāleiropas laiku, tomēr tā izrādījās nepopulāra un īslaicīga izmaiņa, galvenokārt saistībā ar ceļa negadījumu skaitu, kurš palielinājās tumšajos ziemas rītos.[nepieciešama atsauce] Portugāle izmatoja CET laika posmos no 1966. līdz 1976. un 1992. līdz 1996. gadam.

Centrāleiropas vasaras laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas ziemas laika zonas.
Eiropas vasaras laika zonas.

Šīs valstis un teritorijas vasaras laikā izmanto Centrāleiropas vasaras laiku laikā no 1:00 UTC pēdējā marta svētdienas līdz 1:00 pēdējai oktobra svētdienai.:

Citas valstis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Citam valstīm skatīt UTC+1.