2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanas

Vikipēdijas lapa
2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanas
← 2012. 2017. gada 23. aprīlī un 7. maijā 2022. →

 
Nominēts Emanuels Makrons Marina Lepena
Partija En Marche! Nacionālā fronte
Balsis 20 753 798 10 644 118
Procenti 66,10% 33,90%

Otrās kārtas rezultātu karte pa reģioniem.
     Emanuels Makrons      Marina Lepena

Iepriekšējais valsts prezidents

Fransuā Olands
PS

valsts prezidents

Emanuels Makrons
En Marche!

2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanās par 25. Francijas prezidentu tika ievēlēts Emanuels Makrons no En Marche!. Vēlēšanas notika divās kārtās: 23. aprīlī bija pirmā kārta, kurā sacentās visi 11 kandidāti, otrā kārta notika 7. maijā, un tajā sacentās pirmās kārtas pirmo divu vietu ieguvēji Emanuels Makrons un Marina Lepena.

Iepriekšējais prezidents Fransuā Olands no Sociālistiskās partijas varēja kandidēt uz otro termiņu, taču 2016. gada 1. decembrī paziņoja, ka zemo reitingu dēļ to nedarīs. Viņš kļuvis par pirmo Piektās republikas prezidentu, kas nav kandidējis uz otro termiņu.

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmajā kārtā kandidēja vienpadsmit kandidāti. Vēlēšanās piedalījās 77,77% balsstiesīgo, kas ir nedaudz mazāk kā iepriekšējajās prezidenta vēlēšanās. Otrajai kārtai kvalificējās Emanuels Makrons, kurš ieguva 24,01% balsu, un Marina Lepena, kas ieguva 21,30% balsu.[1]

Trešajā un ceturtajā vietā palika Republikāņu kandidāts Fransuā Fijons un Nepakļāvīgās Francijas Žans Liks Melanšons, iegūstot attiecīgi 20.01% un 19,58% balsu. Atšķirībā no citu gadu vēlēšanām, ne Republikāņu, ne Sociālistiskās partijas kandidāts neiekļuva vēlēšanu otrajā kārta.[2]

Otrajā kārtā, kurā sacentās Emanuels Makrons un Marina Lepena, piedalījās 74,56% balsstiesīgo, kas ir nedaudz mazāk kā pirmajā kārtā. Emanuels Makrons uzvarēja, iegūstot 66,1% balsu.

Kandidāts Partija Pirmā kārta Otrā kārta
Balsis % Balsis %
Emanuels Makrons En Marche! 8 657 326 24,01% 20 753 798 66,10%
Marina Lepena Nacionālā Fronte 7 679 493 21,30% 10 644 118 33,90%
Fransuā Fijons Republikāņi 7 213 797 20.01%
Žans Liks Melanšons Nepakļāvīgā Francija 7 060 885 19,58%
Benuā Amons Sociālistiskā partija 2 291 565 6,36%
Nikolā Dupons Enāns Debout la France 1 695 186 4,70%
Žans Lasals Resistons! 435 365 1,21%
Filips Putū Jaunā Antikapitālistiskā partija 394 582 1,09%
Fransuā Aselino Populārā Republikāņu savienība 332 588 0,92%
Natalī Arto Lutte Ouvrière 232 428 0,64%
Žaks Šeminads Solidarité et Progrès 65 598 0,18%
Kopā: 36 058 813 100% 31 397 916 100%
Derīgas balsis 36 058 813 97,45% 31 397 916 88,51%
Bojātas un nederīgas balsis 944 733 2,55% 4 069 256 11,47%
Vēlētāju aktivitāte 37 003 546 77,77% 35 467 172 74,56%
Atturēšanās 10 577 572 22,23% 12 101 416 25,44%
Reģistrēti vēlētāji 47 581 118 47 568 588
Avots: Francijas Iekšlietu ministrija
Pirmās kārtas rezultāti pa departamentiem.
Pirmās kārtas rezultāti pa komūnām.
Otrās kārtas rezultāti pa departamentiem.
Otrās kārtas rezultāti pa komūnām.


Pirmsvēlēšanu aptaujas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā kārta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 2017. gada janvārim vadošie kandidāti aptaujās bija Nacionālās frontes kandidāte Marina Lepena un Republikāņu kandidāts Fransuā Fijons. Taču janvāra beigās Fijona reitings nokritās, jo atklājās, ka viņš pieņēmis fiktīvos darbos savus radiniekus. Fijonu apdzina Emanuels Makrons no En Marche!, kurš ieguva līdzīgu atbalstītāju daudzumu kā Lepena. Sociālistiskās partijas priekšvēlēšanu kārtā par viņu kandidātu tika izvirzīts Benuā Amons, kurš aptaujās ieņēma ceturto vietu. Pēc veiksmīgas dalības prezidenta amata kandidātu televīzijas debatēs marta beigās Nepakļāvīgās Francijas kandidāts Žans Luks Melenšons apdzina Amonu un aptaujās atradās tieši aiz Fijona.

Otrā kārta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptaujas rādīja, ka otrajā kārtā Makronam bija lielākas izredzes uzvarēt nekā Lepenai.[3]

Pirmās kārtas pirmsvēlēšanu aptauju hronoloģiska līkne.
Otrās kārtas priekšvēlēšanu aptauju hronoloģiska līkne.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Les résultats du premier tour de l’élection présidentielle 2017» (franciski). Le Monde. Skatīts: 2017. gada 24. aprīlī.
  2. «A Rebuke of France's Political Establishment» (angliski). The Atlantic. Skatīts: 2017. gada 24. aprīlī.
  3. «Macron, Le Pen face off for French presidency» (angliski). Politico. Skatīts: 2017. gada 24. aprīlī.