2021. gada Vircburgas saduršanas uzbrukums

Vikipēdijas lapa
2021. gada saduršanas uzbrukums Vircburgā
Vieta Vircburga, Bavārija, Vācija
Datums 2021. gada 25. jūnijs
~17:00
Uzbrukuma veids Masu saduršana
Ierocis (-i) Nazis
Bojā gājušie 3
Ievainotie 8 (tajā skaitā uzbrucējs)
Izraisītājs Abdirahmans Jibrils A.

2021. gada 25. jūnijā Vircburgā (Vācijā) notika masveida cilvēku saduršana. Uzbrucējs nogalināja trīs civiliedzīvotājus un vēl septiņus ievainoja. Pēc dažām minūtēm policija aizdomās turamo sašāva un arestēja.[1][2]

Uzbrukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Woolworth veikals Vircburgā (pirms 2011. gada)

Apmēram 17:00 pēc vietējā laika vīrietis basām kājām iegāja Woolworth veikalā Barbarossaplatz laukumā, Vircburgā, Bavārijā, Vācijā. Viņš jautāja veikala pārdevējam, kurā veikala nodaļā ir izlikti naži. Tur viņš no virtuves sekcijas paņēma lielu nazi, ievainojot veikala pārdevēju. Tad viņš sāka duršanas uzbrukumu, nogalinot trīs klientus ap veikalu un ievainojot vēl trīs.[3] Pēc tam uzbrucējs izgāja no veikala un uz ielas un pie bankas sadūra vēl vairākus cilvēkus, ievainojot trīs personas. Irānas izcelsmes vīrietis, vācu karavīrs un viesmīlis stājās pretī aizsardzībai ar priekšmetiem, no kuriem daži tika mesti uzbrucējam. Pēc tam policisti aizdomās turēto ievilināja stūrī,[4] atklāja uguni pret uzbrucēju, ievainojot viņu augšstilbā un tad aizturēja.[1]

Upuri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziedi upuriem

Uzbrukumā tika nogalināti trīs cilvēki, bet vēl septiņi tika ievainoti. Bojāgājušās visas bija sievietes, kuras visas tika nogalinātas pirmajā saduršanā tirgus laukumā. Viņas tika identificētas kā 82 gadus vecā Johanna H., kura tika nogalināta, aizstāvot bērnu, kuru uzbrucējs mēģināja sadurt; 49 gadus vecā Brazīlijas valstspiederīgā Kristiāna H., kas 2021. gada sākumā emigrēja uz Vāciju un nomira, aizstāvot savu bērnu; un 24 gadus vecā Štefija V., kura tika nogalināta, pērkot kleitu veikalā draudzenes kāzām.[5] No septiņiem ievainotajiem četras bija sievietes, viena bija bērna vecuma meitene, viens pusaudzis un viena pusaudze; divi bija kritiskā stāvoklī.[6]

Aizdomās turamais[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzbrucējs tika identificēts kā 24 gadus vecs bēgļu vīrietis no Somālijas, Abdirahmans Jibrils A.[7] Dzimis Mogadišo, ieradās Itālijā kā patvēruma meklētājs 2015. gada sākumā, un tad pārcēlās uz Vāciju 2015. gada maijā, un dzīvoja Saksijā līdz 2019. gadam kā pastāvīgais iedzīvotājs, līdz viņu 2019. gada septembrī pārcēla uz bezpajumtnieku patvērumu Vircburgā. Mēnešus iepriekš viņš vairāku vardarbīgu ķildu dēļ bija pievērsis varas iestāžu uzmanību un mēnesi pirms uzbrukuma bija spiests nonākt psihiatriskajā aprūpē, kad uz ielas apstādināja nejaušu automašīnu un tajā sēdēja.[8] Tomēr dienu vēlāk viņš tika izrakstīts, jo garīgās slimības netika atrastas.[9] Viņa pēdējais vardarbīgais incidents pirms masveida noduršanas bija 2021. gada janvārī, kad viņš ar nazi piedraudēja patvēruma centra darbiniekam un citiem patvēruma meklētājiem, savukārt viņa pirmais incidents Vācijā bija 2015. gadā, kad viņš ievainoja citu migrantu cīņā. Tomēr viņam netika izvirzīta apsūdzība par noziegumu.[10] Mēnešus iepriekš cits Somālijas patvēruma meklētājs paziņoja par Jibrilu A. Vācijas varas iestādēm, apgalvojot, ka viņš ir "Al-Shabaab loceklis, kurš Somālijā nogalināja civiliedzīvotājus, žurnālistus un policistus". Pēc šīs prasības tika uzsākta izmeklēšana bez rezultātiem, jo nebija pierādījumu.[7]

Nav pierādījumu par līdzdalībnieku, un vainīgais, šķiet, ir darbojies viens.[2]

Uzbrukuma motīvs nav oficiāli apstiprināts,[7] tomēr policijai ir aizdomas, ka islāma ekstrēmisms ir tā motīvs.[4][11] Woolworth veikala detektīvs, daži policisti un vairāki liecinieki ziņoja, ka uzbrukuma laikā dzirdēja uzbrucēja saucienu ʾAllāhu ʾakbar, un pēc aresta viņš teica, ka uzbrukums ir „viņa džihāds”.[2] Policijas pārstāvis sacīja, ka, lai gan uzbrucējam bija sodāmība, neviens no viņa iepriekšējiem nodarījumiem nebija saistīts ar terorismu.[1] Policija arī izmeklē, vai viņa atbrīvošana no psihiatriskās aprūpes bija priekšlaicīga; tomēr aizdomās turētajam nav diagnosticēti psihiski traucējumi. Izmeklētāji, kuri pārbaudīja viņa istabu, lai iegūtu vairāk pierādījumu, nav atraduši Irākas Islāma valsts propagandas materiālus vai reliģisko ekstrēmistu saukļus.[12] Minhenes prokuratūra 29. jūnijā kopīgā paziņojumā ar Bavārijas policiju paziņoja, ka islāma motīvs ir "iespējams".[13]

Sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemiņas pasākumi notika Vircburgā. Pilsoņi, kuri mēģināja atbruņot un apstādināt uzbrucēju, presē tika apspriesti kā varoņi. Ir bijuši aicinājumi piešķirt kurdu patvēruma meklētājam no Irānas Vācijas pilsonību.[14]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]