Džihāds
Džihāds (arābu جهاد, kas cēlies no saknes jhd 'censties, pūlēties, cīnīties') ir plašs un dažādi interpretējams jēdziens islāmā, kas parādās Korānā[1] un hadītos.[2]
Strīdīgos komentāros islāmisti izšķir t.s. lielo džihādu (jihad al-akbar), kas ir cilvēka iekšējā cīņa pret paša trūkumiem un ļaunumu, un mazo džihādu (jihad al-asgar), kas ir islāma izplatīšana un aizsargāšana karojot.
Islāma teologi izšķir vēl piecus "cīņas Dieva vārdā" (jihad fi sabilillah) veidus: sirds/dvēseles džihādu (jihad bin nafs/qalb), valodas džihādu (jihad bil lisan), spalvas/zināšanu džihādu (jihad bil qalam/ilm), rokas džihādu (jihad bil yad) un zobena džihādu (jihad bis saif).[nepieciešama atsauce]
Sirds/dvēsels džihāds ir cilvēka iekšējā cīņa pret ļaunumu, valodas džihāds ir cīņa pret ļaunumu ar rakstiem un runām (sprediķiem, propagandu u.c.), spalvas/zināšanu džihāds ir cīņa pret ļaunumu ar islāma teoloģijas studijām, islāma jurisprudenci un zinātni. Rokas džihāds ir cīņa pret ļaunumu ar rīcību, piemēram, svētceļojumu, rūpēšanos par veciem cilvēkiem utt. Zobena džihāds ir bruņota cīņa Dieva vārdā (qital fi sabilillah) jeb svētais karš.
Džihāds vēsturē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Osmaņu impērija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nokļūstot tronī, Osmaņu impērijas sultāns Sulejmans I sāka vairākus karus Eiropā[3] un 1526. gada 29. augustā Mohakas kaujā sakāva Ungārijas Luija II armiju. Līdz ar to ungāru spēki bija pilnībā sakauti un Osmaņu impērija kļuva par noteicošo lielvaru austrumu un centrālajā Eiropā.[4] 1683. gadā sultāns Mehmeds IV pasludināja džihādu un lielvezīrs Kara Mustafa Pašā sāka Vīnes aplenkumu ar 138 000 vīru lielu armiju.[5][6][7]
Pēdējo džihādu 1914. gada 14. novembrī (Pirmā pasaules kara laikā) pasludināja Osmaņu impērijas islāma šeihs (Šeihs Ul-Islāms), aicinot visas pasaules musulmaņus, tai skaitā tos, kas dzīvo sabiedroto valstīs, vienoties cīņā pret Lielbritāniju, Franciju, Krieviju, Serbiju un Melnkalni.[8] Toties Mekas emīrs šeihs Huseins ibn Alī noraidīja osmaņu lūgumu apstiprināt džihādu, pamatojot atteikumu ar to, ka "Svētais karš nevar būt agresīvs un ir pilnībā neiespējams ar sabiedroto - kristiešu Vāciju."[9]
Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Korāns 4.95: Nav līdzināmi tie no ticīgajiem, kas paliek mājās - izņemot vien tos, kam kāda vaina -, un šie, kas nopūlas Dieva ceļā ar visu savu mantu un dvēseli, Dievs ir paaugstinājis godībā šos. (tulk. Uldis Bērziņš)
- ↑ Sahih Bukhari Vol. 4, Book 52 (angliski)
- ↑ Life Span of Suleiman The Magnificent, 1494-1566
- ↑ Kinross, 187.
- ↑ Ottoman Dhimmitude
- ↑ Supply of Slaves
- ↑ The living legacy of jihad slavery
- ↑ The Middle East during World War One
- ↑ T.E.Lawrence, The Seven Pillars of Wwisdom,Jonathan Cape, London (1926) 1954 p.49
![]() | Šis ar islāmu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|