253 Matilde

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Matilde
(253) mathilde crop.jpg
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Johans Pāliza
Atklāšanas datums 1885. gada 12. novembrī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (253) Mathilde
Citi nosaukumi [1] 1949 OL1, A915 TN
Mazo planētu kategorija Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1]
Afēlijs 3,35 AU [1]
Perihēlijs 1,9428973 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 2,6465167 AU [1]
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) 0,2658662 [1]
Apriņķojuma periods 4,31 a [1]
Slīpums 6,74113°[1]
Uzlecošā mezgla garums 179,60685°[1]
Pericentra arguments 157,27798°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas ~52,8 km [2]
Sideriskais rotācijas periods 417,7 h [2]
Ģeometriskais albedo 0,0436[2]
Asteroīdu spektru tipi C [2]
Redzamais spožums 15,57 [3]
Absolūtais spožums 10,3 H [1]

Matilde, arī 253 Matilde ir asteroīds ar diametru apmēram 53 km. Objekts atrodas asteroīdu joslā, pieder C tipa asteroīdiem.

1997. gadā asteroīdu pētīja starpplanētu zonde NEAR Shoemaker, palidojot tam garām 1212 km attālumā. Zondei izdevās ciešāk izpētīt apmēram 60 % asteroīda, uzņemot vairāk nekā 500 attēlu.[4]

Asteroīdu atklāja 1885. gada 12. novembrī austriešu astronoms Johans Pāliza (Johann Palisa) Vīnes observatorijā. Orbītas parametrus objektam aprēķināja Parīzes observatorijas darbinieks V.A. Lebefs (V.A.Lebeuf), viņš arī nodēvēja asteroīdu par Matildi, nosaucot to Parīzes observatorijas direktora vietnieka Morica Levi (Moritz Loewy) sievas vārdā.[5]

Fiziskie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Matildei ir neregulāra forma, virsma tumša ar ļoti zemu albedo. Virsmu klāj oglekļa hondrītu meteorītiem līdzīgi materiāli, kuros dominē silikātu minerāli. Asteroīdam ir neparasti ilgs rotācijas periods, ap savu asi tas apgriežas reizi 17,4 dienās. Asteroīda virsmu izrobojuši daudzi krāteri. Starptautiskā Astronomijas savienība noteikusi, ka Matildes krāteri (zināmi 23 krāteri) ir jādēvē ogļu ieguves vietu vārdos.[6] Lielākais ir Karū krāteris (diametrs 33,4 km),[7] nodēvēts pēc Karū ogļu baseina, Dienvidāfrikā. Otrs lielākais ir Išikari krāteris (diametrs 29,3 km),[8], nodēvēts lielākā Japānas ogļu lauka vārdā. Lielākos Matildes krāterus varētu būt radījušas sadursmes ar objektiem līdz 3 km diametrā.[9] Tiek uzskatīts, ka šie triecieni varētu būt nobremzējuši Matildes rotāciju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]