NEAR Shoemaker

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
NEAR Shoemaker
NEAR Shoemaker mākslinieka skatījumā
NEAR Shoemaker mākslinieka skatījumā
KA veids starpplanētu zonde
Operators NASA, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Izgatavotāji APL, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Džonsa Hopkinsa universitāte
Starta datums 17.02.1996. 20:43:27 UTC
Starta vieta Kanaverala Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Nesējraķete Delta II 7925-8, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Beigu datums 2001. gada 28. februārī
Pārlidojuma datums 1997. gada 27. jūnijā
NSSDC ID 1996-008A
SCN 23784
Tīmekļa vietne http://near.jhuapl.edu/
Masa 487 kg (bez degvielas)
Enerģija saules baterijas 1800 W
Orbītas elementi
Centr. ķermenis 433 Eross
Apriņķojumi 230
Orbītā ieiešanas datums 2000. gada 14. februārī
NEAR Shoemaker Vikikrātuvē

NEAR Shoemaker (no angļu: Near Earth Asteroid Rendezvous Shoemaker) bija NASA starpplanētu zonde Zemei tuvā asteroīda 433 Eross izpētei. Sākotnēji zonde saucās Near Earth Asteroid Rendezvous jeb NEAR, bet 2000. gadā tika pārdēvēta par NEAR Shoemaker, godinot amerikāņu zinātnieku Jūdžinu Šūmeikeru (Eugene Shoemaker).[1]

Zonde kļuva par pirmo mākslīgo pavadoni asteroīdam un bija pirmais aparāts, kurš veicis nolaišanos uz asteroīda.[2] Pa ceļam uz Erosu, kosmiskais aparāts pētīja arī asteroīdu Matildi. Kopumā NEAR Shoemaker darbojās vairāk nekā piecus gadus, tai skaitā, gadu orbītā ap Erosu.

NEAR Shoemaker bija paredzēts datu iegūšanai par asteroīda uzbūvi, virsmas sastāvu, masas sadalījumu un magnētisko lauku. Dati bija nepieciešami, lai labāk izprastu asteroīdu īpašības.

Konstrukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmisko aparātu izgatavoja uzņēmums Applied physics laboaratory sadarbībā ar Džonsa Hopkinsa universitāti. Tam bija astoņstūra prizmas forma , vienā galā atradās 4 saules bateriju paneļi, lieljaudas antena un magnetometrs, otrā galā izvietoti pārējie instrumenti. Aparāta pilnā masa bija 805 kg, pašmasa 487 kg[3]

Dzinējsistēma sastāvēja no galvenā dzinēja ar vilkmi 450 N, četriem 21 N dzinējiem un septiņiem 3,5 N dzinējiem. Degvielu veidoja 209 kg hidrazīna un 109 kg slāpekļa tetroksīda.

Uz NEAR Shoemaker bija uzstādīti vairāki instrumenti:

  • multispektrālā fotokamera (Multi-Spectral Imager) — attēlu iegūšanai redzamās gaismas diapazonā un tuvu infrasarkanajam spektram. Paredzēta asteroīda virsmas fotografēšanai;
  • infrasarkanais spektrometrs (Near-Infrared Spectrograph) — asteroīda ķīmiskā sastāva noteikšanai;
  • lāzera augstummērs (Laser Rangefinder) — attāluma noteikšanai līdz asteroīda virsmai. Tika izmantots precīzai asteroīda formas noteikšanai;
  • rentgenfluorescences spektrometrs (X-ray/Gamma-Ray Spectrometer) — asteroīda virsmas ķīmiskā sastāva noteikšanai;
  • magnetometrs (Magnetometer) — asteroīda magnētiskā lauka noteikšanai.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zonde tika palaista 1996. gada 17. februārī no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma LC-17 ar trīspakāpju nesējraķeti Delta II.

Matildes pārlidojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gada 27. jūnijā kosmiskais aparāts pārlidoja asteroīdu 253 Matilde. Pārlidojums notika 1200 km attālumā no Matildes ar ātrumu 9,94 km/s. Zonde uzņēma vairāk nekā 500 attēlu[4] un izpētīja ap 60 % asteroīda virsmas.

1997. gada 3. jūlijā tika veikts pirmais korekcijas manevrs, lai samazinātu perihēlija attālumu no 0,99 AU uz 0,95 AU.

Zemes pārlidojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gada 28. janvārī zonde palidoja garām Zemei 540 km attālumā. Šajā lidojuma fāzē tika palielināts aparāta orbītas slīpums attiecībā pret ekliptiku no 0,5° līdz 10,2°, kā arī samazināts afēlija attālums no 2,17 AU līdz 1,77 AU.

Erosa pārlidojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc plāna zondei vajadzēja ieiet orbītā ap Erosu 1999. gada 10. janvārī, tomēr 1998. gada 20. decembrī programmas kļūdas dēļ uz vairāk nekā 24 stundām tika pazaudēti sakari ar aparātu. Tas liedza veikt paredzēto bremzēšanas manevru un bija jāmaina lidojuma plāns. 1998. gada 23. decembrī NEAR Shoemaker palidoja garām Erosam 3827 km attālumā, neieejot orbītā ap to. Pārlidojuma laikā tika veikta asteroīda fotografēšana un ievākti dati ar infrasarkano spektrometru.[5]

Orbītā ap Erosu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gada 14. februārī zonde iegāja orbītā ap Erosu, orbītas pericentrs 327 km, apocentrs 450 km, apriņķojuma periods 27,6 dienas. [5]

2000. gada 3. martā aparāts pietuvojās Erosam apmēram 205 km attālumā. Šajā orbītā tas darbojās apmēram mēnesi, ievācot datus par asteroīda ķīmisko sastāvu.

2000. gada 1. aprīlī zonde sāka nākamo tuvināšanās manevru, 11. aprīlī nonākot riņķveida orbītā 100 km attālumā no asteroīda.

2000. gada 22. aprīlī sākās jauns tuvināšanās manevrs, 30. aprīlī nonākot 50 km attālā orbītā. Šajā orbītā aparāts atradās līdz gada beigām, veicot lielāko daļu pētījumu.

2000. gada 13. decembrī tiek vēlreiz samazināts orbītas augstums, aparātam nonākot 35 km attālumā no Erosa. Šajā laikā notiek pētījumi ar rentgenfluorescences spektrometru, nosakot virsmas ķīmisko sastāvu.

Nolaišanās uz Erosa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gada 12. februārī NEAR Shoemaker sāka bremzēšanas manevru, lēnām samazinot augstumu un nosēdās uz asteroīda virsmas. Tuvojoties asteroīdam tika uzņemta virkne fotoattēlu, pēdējais attēls tika uzņemts no 120 m augstuma, parādot asteroīda apgabalu 6 m diametrā.[6]

Pēc nolaišanās NEAR Shoemaker bija darba kārtībā un darbojās līdz pat 28. februārim, kad tika izslēgts. 2002. gada 10. decembrī tika mēģināts sazināties ar zondi, bet atbildes signāli netika uztverti.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]