87 Silvija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Silvija
CMSylvia.png
Silvija ar pavadoņiem Remu un Romulu
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Normans Pogsons
Atklāšanas datums 1866. gada 16. maijā
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (87) Sylvia
Citi nosaukumi [1] A909 GA
Mazo planētu kategorija Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1]
Afēlijs 3,799 AU [1]
Perihēlijs 3,1609886 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 3,4801207 AU [1]
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) 0,0917014 [1]
Apriņķojuma periods 6,49 a [1]
Slīpums 10,87709°[1]
Uzlecošā mezgla garums 73,0652°[1]
Pericentra arguments 263,67181°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas ~273 ± 10 km[2]
260,94 km [3]
Ģeometriskais albedo 0,0435[3]
Asteroīdu spektru tipi P [3]
Redzamais spožums 12,28 [4]
Absolūtais spožums 6,94 H [1]

Silvija, arī 87 Silvija ir asteroīds ar diametru apmēram 273 ± 10 km. Objekts atrodas asteroīdu joslas ārmalā, pieder P tipa asteroīdiem. Silvijai ir zināmi divi pavadoņiRems un Romuls.

Asteroīdu atklāja 1866. gada 16. maijā angļu astronoms Normans Pogsons (Norman Pogson) Madrasas observatorijā. Objektu nodēvēja Rējas Silvijas vārdā. Rēja Silvija itāļu mitoloģijā ir Romas dibinātāju Romula un Rema māte.[5]

Orbīta un fiziskie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Silvijai ir neregulāri izstiepta forma, virsma tumša ar ļoti zemu albedo. Virsmu klāj silikātu minerālu un ar oglekli bagātu materiālu maisījums. Asteroīds nav viengabalains, tam ir blīvāks kodols, kuru klāj mazāk blīvs materiāls.[2] Pētījumi liecina, ka tas ir stipri porains, tukšumi aizņem ap 20 – 60 %.[6] Silvija pieder Kibeles tipa asteroīdu grupai, ir šīs grupas lielākais objekts.

Pavadoņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Silvijai ir zināmi divi pavadoņi – Romuls un Rems. Romulu atklāja 2001. gada 18. februārī astronomi Maikls Brauns un Žans-Liks Margots (Jean-Luc Margot), izmantojot Keka 2. teleskopu. Pavadonis apriņķo asteroīdu apmēram 1360 km attālumā, tā diametrs ap 18 ± 4 km.

Rems tika atklāts 2004. gada 9. augustā. To paveica vairāku zinātnieku komanda, strādājot Eiropas Dienvidu observatorijā. Rems apriņķo Silviju apmēram 706 km attālumā, tā diametrs ap 7 ± 2 km.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]