Aīda (opera)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Džuzepes Verdi operas
Verdi Giuseppe.jpg

Oberto, Conte di San Bonifacio (1839)
Un giorno di regno (1840)
Nabucco (1842)
ILombardi alla prima crociata (1843)
Ernani (1844)
I due Foscari (1844)
Giovanna d'Arco (1845)
Alzira (1845)
Attila (1846)
Macbeth (1847)
I masnadieri (1847)
Jérusalem (1847)
Il corsaro (1848)
La battaglia di Legnano (1849)
Luisa Miller (1849)
Stiffelio (1850)
Rigoletto (1851)
Il trovatore (1853)
La traviata (1853)
Les vêpres siciliennes (1855)
Simon Boccanegra (1857)
Aroldo (1857)
Un ballo in maschera (1859)
La forza del destino (1862)
Don Carlos / Don Carlo (1867)
Aida (1871)
Otello (1887)
Falstaff (1893)

s  d  r

Aīda ir itāliešu komponista Džuzepes Verdi četru cēlienu opera, kas pirmoreiz uzvesta 1871. gada 24. decembrī Kairā. Operas libreta autors ir Antonio Gislanconi.

Opera tika uzrakstīta pēc Ēģiptes valdnieka- hediva Izmaila Pašā lūguma. Verdi iepazinās ar operas scenāriju, kas viņam patika, un apņēmās komponēt operu ar ēģiptiešu sižetu.

Operas saturs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Operas darbība notiek Senajā Ēģiptē.

Galma sardzes priekšnieks Radamess iecelts par ēģiptiešu karaspēka vadoni karā pret etiopiešiem. Radamess mīl Aīdu - Etiopijas valdnieka meitu, Amnerisas - Ēģiptes faraona meitas - verdzeni. Aīda arī kvēli mīl Radamesu. Radamesā iemīlējusies arī Amnerisa. Tādējādi Ēģiptes valdnieka meita un verdzene ir sāncenses.

Radamess izcīnījis spožu uzvaru pār etiopiešiem un kopā ar savu karaspēku atgriežas Tēbās, vedot sev līdzi gūstekņus. Starp tiem ir Aīdas tēvs - etiopiešu valdnieks Amonasro. Vēlēdamies atgūt tēvzemi, Amonasro, zinādams par Aīdas un Radamesa mīlestību, uzstāj, lai viņa uzzina no Radamesa ceļu, pa kuru ies ēģiptiešu karaspēks, - tad etiopieši varētu pirmie ieņemt šo ceļu. Sākumā Aīda pretojas, bet uzticība dzimtenei liek viņai piekāpties.

Naktī Nīlas krastā satiekas Aīda un Radamess. Aīda aicina viņu bēgt kopā uz viņas tēvzemi. Mīlas reibumā, pārvarējis šaubas, Radamess piekrīt un pēc Aīdas lūguma nosauc ceļu, uz kura nav ēģiptiešu karaspēka un pa kuru viņi varētu aiziet. Amonasro, noklausījies sarunu, pievienojas viņiem, solot Radamesam laimi savā zemē.

Tomēr Radamess negrib būt nodevējs, viņš atdod sevi sardzes rokās un stājas ēģiptiešu priesteru tiesas priekšā. Amnerisa, karsti mīlot Radamesu, lūdz priesterus apžēlot viņu. Bet priesteru tiesa ir barga: par nodevību Radamesu dzīvu apraks.

Drūmā pazemē, kur iemūrēts Radamess, pa slepenu eju pie viņa iekļuvusi Aīda, lai mirtu kopā ar mīļoto.