Dons Karloss

Dons Karloss (franču: Don Carlos, itāļu: Don Carlo) ir itāliešu komponista Džuzepes Verdi piecu cēlienu opera, kas pirmoreiz uzvesta franču valodā 1867. gada 11. martā Parīzes operā. Operas libreta autori Kamils de Lokls (du Locle) un Žozefs Meri (Méry) izmantojuši 1787. gadā tapušās Šillera drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" (Don Karlos, Infant von Spanien) motīvus.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. cēliens. Spānijas kroņprincis dons Karloss slepus ieradies Francijā, lai satiktu līgavu, taču uzzin, ka Francijas karalis apsolījis savas meitas Elizabetes roku Spānijas karalim – un nevis viņa dēlam, Spānijas kroņprincim. Lai arī princese iemīlējusi donu Karlosu, viņa piekrīt laulībām ar Filipu II, jo nodrošinās mieru starp abām valstīm.

2. cēliens. Pozas marķīzs Rodrigo mudina Karlosu doties uz Flandriju, lai palīdzētu pārtraukt reliģiskās vajāšanas. Karloss un Rodrigo zvēr viens otram, ka dzīvos un mirs kopā.

Karalis Filips noraida Rodrigo aicinājumu dāvāt neatkarību Flandrijai. Filipu II vairāk satrauc iespēja, ka Elizabete un Karloss mīl viens otru. Karalis lūdz Rodrigo izzināt patiesību un brīdina marķīzu par briesmām, kādas draud no Lielinkvizitora.

3. cēliens. Kroņprincis ierodas karalienes dārzos, pārliecībā, ka satiks Elizabeti. Tērpusies plīvurā, viņas vietā ierodas princese Eboli, kura saprot lietu patieso stāvokli un, greizsirdības pārņemta, gatava atriebties.

Flandrijas deputāti, kurus atvedis dons Karloss, uzrunā karali. Filips nevēlas viņus uzklausīt un liek sodīt ar nāvi. Karloss, nesaņēmis tēva atļauju doties uz Flandriju, izvelk ieroci un draud. Karalis pavēlot atbruņot dumpīgo kroņprinci, bet neviens neuzdrīkstas viņam tuvoties. Tikai Rodrigo iejaukšanās ļauj izvairīties no sadursmes. Atņēmis Karlosam ieroci, Rodrigo to atdod karalim.

4. cēliens. Karaļa apartamentos ierodas Lielinkvizitors, kurš atbalsta dona Karlosa sodīšanu, vienlaikus pieprasot sodīt arī Rodrigo. Princese Eboli slepus nogādā karalim lādīti ar dona Karlosa portretu, Filips apsūdz Elizabeti laulības pārkāpšanā. Princese Eboli atzīstas karalienei, ka ir vainīga ne tikai lādītes nozagšanā, Elizabete liek princesei doties izsūtījumā vai klosterī.

Rodrigo tiek nāvējoši ievainots. Ierodas Filips, lai atbrīvotu dēlu no apcietinājuma, bet dons Karloss nepieņem žēlastību.

5. cēliens. Dons Karloss Elizabetei no jauna apliecina savu mīlestību. Kroņprincis grasās doties uz Flandriju, lai cīnītos par tās atbrīvošanu. Mīlētāju atvadas pārtrauc Filipa, Lielinkvizitora un sardzes negaidīta ierašanās. Viņi jau gatavi sagūstīt Karlosu, kad atskan iepriekšējā Spānijas karaļa Kārļa V balss. Tā visiem klātesošajiem atgādina, ka ciešanas ir pārejošas, ja mieru savai sirdij ceram atrast Debesu žēlastībā.^[1]